Uzsākot savu vizīti Korsikā, Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien pauda gatavību uzklausīt korsikāņu nacionālistu prasības pēc lielākas autonomijas, taču uzsvēra, ka salai jāpaliek Francijas “Republikas aplokā”.

Makrona divu dienu ilgo vizīti Korsikā daudzi kontinentālajā valsts daļā vēro ar bažām, jo baidās, ka pārāk liela autonomija var nākotnē novest pie salinieku vēlmes pilnībā atdalīties no Francijas.

Tomēr korsikāņu nacionālisti, kas decembrī notikušajās reģionālās vēlēšanās nostiprinājuši kontroli pār vietējo parlamentu, vismaz šobrīd noliedz, ka lolotu kādas separātiskas ieceres.

Savu vizīti Makrons iesāka ar piemiņas ceremoniju pirms 20 gadiem kāda nacionālista noslepkavotajam Francijas prefektam Korsikā Klodam Erinjakam.

Uzrunājot piemiņas ceremonijas dalībniekus, Francijas prezidents norādīja, ka Erinjaka slepkavība ir “apkaunojusi” Korsiku, un uzsvēra, ka šis noziegums netiks “aizmirsts” un par to notiesātais nacionālists Ivans Kolonna, kas izcieš mūža ieslodzījumu, netiks amnestēts.

Makrons arī uzsvēra, ka Korsika un tās 330 000 iedzīvotāju, kas ekonomiski ir atkarīgi no kontinenta, ir “neatņemama” Francijas Republikas sastāvdaļa.

Tomēr vienlaikus Elizejas pils saimnieks solīja, ka Parīze dos salai “nākotni, pēc kuras tā tiecas, nepiekāpjoties prasībām, kas to varētu izvest ārpus Republikas aploka”.

Cita starpā korsikāņu nacionālisti pieprasa oficiāla statusa piešķiršanu salinieku valodai un to korsikāņu amnestēšanu, kas atrodas ieslodzījumā par līdzdalību vardarbīgajā neatkarības kustībā.

Vardarbīgā korsikāņu separātistu kampaņa ilga gandrīz četras desmitgades, taču pamatā uzbrukumi bija vērsti pret infrastruktūras objektiem, un atentāts pret Erinjaku 1998.gada 6.februārī, tiek uzskatīts par smagāko nacionālistu pastrādāto noziegumu.

Situācija Korsikā ir stabilizējusies, kopš separātistu izveidotā Korsikas Nacionālās atbrīvošanās fronte (FLNC) 2014.gadā izsludināja pamieru.

Piemiņas ceremonijā līdz ar Erinjaka atraitni un diviem viņa bērniem piedalījās arī korsikāņu nacionālistu līderis un reģionālās valdības vadītājs Žils Simeoni, kuram vēlāk bija sarunas ar Makronu.

Sarunās, kas ilga vairāk nekā divas stundas, piedalījās arī otrs nacionālistu līderis – reģionālā parlamenta spīkers Žans Gijs Talamoni, taču neviens no tikšanās dalībniekiem tās saturu pagaidām nav komentējis.

Iepriekš Talamoni izteicies, ka būtu “samulsis”, ja Makrots “aizvērtu durvis” dialogam. “Esam pārliecināti, ka Makrons ir pietiekami inteliģents, lai saprastu situāciju,” norādījis Korsikas Asamblejas spīkers, piebilstot, ka tas, ko vēlas korsikāņu nacionālisti, esot “Korsikas, kā arī Parīzes interesēs”.

Pēcpusdienā Makronu uz ielas notvēra arī par Erinjaka slepkavību notiesātā Kolonna dzīvesbiedre, kas Francijas prezidentam sūdzējās, ka viņu sešgadīgais dēls savu tēvu nav redzējis pusotru gadu. “Viņš nav dzīvnieks, viņš ir cilvēciska būtne,” norādīja Stefānija Kolonna.

Makrons apsolīja, ka valdība gādāšot, lai Kolonna “dēls varētu redzēt savu tēvu, lai mūsu valstī ieslodzītie varētu tikties ar savām ģimenēm”.

Atšķirībā no katalāņu separātistiem, kas pieprasa atdalīšanos no Spānijas, korsikāņu nacionālisti apgalvo, ka viņi apmierināšoties ar plašāku autonomiju un korsikāņu nācijas atzīšanu Francijas konstitūcijā.

Makrona vizītes priekšvakarā tūkstošiem korsikāņu sestdien izgāja ielās, pieprasot “demokrātiju un cieņu Korsikas tautai”.

Vēl savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā Makrons solīja, ka korsikāņu savdabības atzīšanā esot gatavs iet tālāk nekā viņa priekšgājēji Elizejas pilī.

Ar savām iecerēm Korsikas jautājumā Francijas prezidents gatavojas nākt klajā trešdien Bastijā, uzstājoties ar nepacietīgi gaidīto runu.

Saistītās tēmas: ĀrpolitikaAutonomijaFrancijaKorsika

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube