Otrdien 6.martā stājas spēkā vairāki grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā, kas paplašina kredītbiroju iespējas apkopot informāciju par iedzīvotāju un uzņēmumu parādsaistībām portālu ritakafija.lv informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Toma. 

Kredītinformācijas biroju likums Latvijā darbojas kopš 2015.gada janvāra un tas regulē datu nodošanas kārtību, t.i. attiecības starp kreditoru – jebkuru juridisku personu, un parādnieku – fizisku vai juridisku personu. Tāpat likums jebkuram uzņēmējam dod tiesības bez īpašām atrunām līgumā nodot savu pārādnieku datus kredītbirojiem, lai tie, savukārt, šo informāciju uzkrātu un darītu pieejamu trešām pusēm likumā paredzētajos gadījumos, piemēram kredītspējas vērtēšanai.

”Jaunāko grozījumu mērķis ir novērst neskaidrības, precīzi pasakot, kādus tieši parādus drīkst nodot kredītinormācijas birojam katra Latvijas pašvaldība. Piemēram, tagad pašvaldības drīkst informēt kredītbirojus par visiem iedzīvotāju nodokļu parādiem, tajā skaitā par nekustamā īpašuma parādiem, kā arī par administratīvajiem sodiem,” uzsver Intars Miķelsons,  “Kredītinformācijas Birojs” komercdirektors.

Tāpat arī likuma grozījumi paplašina to uzņēmumu klāstu, kuri drīkst nodot kredītbirojiem privātpersonu parādnieku datus, iekļaujot, piemēram, izglītības iestādes.

”Kredītinformācijas Birojs” ikdienā papildina datu bāzi ar 6000 jauniem ierakstiem, kas satur Latvijas privātpersonu un uzņēmu finanšu rādītājus un maksāšanas disciplīnas datus.