Mākslas muzejā “Rīgas Birža” no 21. marta līdz 22. aprīlim tiks eksponēta renesanses mākslinieka Rafaēla Sancio da Urbīno (Raffaello Sanzio da Urbino) glezna “Svētā Katrīna no Aleksandrijas” (1500-1503), aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja preses centra vadītāja Natālija Sujunšalijeva.

Rafaēls ir viens no 15.-16. gadsimta ievērojamākajiem māksliniekiem, kura dzimtas saknes ir Markes reģionā, Urbīno pilsētā. Dzīves laikā mākslinieks radījis neskaitāmus meistardarbus, kas izceļas ar formas skaidrību, kompozīcijas vieglumu, harmonijas izjūtu un sievietes – īpaši Dievmātes tēla – poētiskumu, pauda Sujunšalijeva.

Rafaēla agrīnais darbs “Svētā Katrīna no Aleksandrijas” tiek glabāts Markes Nacionālās galerijas kolekcijā. Nelielais vertikālā formāta darbs ir apgleznots no abām pusēm, tādēļ, iespējams, tapis kā altārgleznas sānu panelis. Gleznas otrā pusē attēlota marmora imitācija un aplis ar ierakstu, kuru skatītājs redzētu brīdī, kad altāris būtu aizvērts. Altāra centrālā daļa līdz mūsdienām nav saglabājusies, bet tā pretējās puses panelis šobrīd atrodas privātkolekcijā ASV.

Gleznas eksponēšana ir Markes Nacionālās galerijas un Itālijas vēstniecības Latvijā veltījums Latvijas valsts simtgadei, un ievada Markes reģiona dienas Rīgā, kas norisināsies no 19. marta līdz 25. martam. To laikā apmeklētājiem būs iespēja ne vien redzēt Rafaēla mākslas darbu, bet arī piedalīties dažādos ar Itālijas kultūru saistītos pasākumos un iepazīties ar Markes reģionu.

Lai informētu par gaidāmo gleznas izstādīšanu, 19. martā plkst. 16.00 muzejā “Rīgas Birža” notiks preses konference, kurā piedalīsies LNMM ārzemju mākslas departamenta vadītāja Daiga Upeniece, Itālijas Republikas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Sebastiano Fulci, Markes Nacionālās galerijas direktors Peter Aufreiter un Markes reģiona pārvaldes departamenta “Markes reģiona veicināšanas un attīstība” ģenerāldirektors Raimondo Orsetti.

Konferenci vadīs “Rīgas biržas” dekoratīvi lietišķās mākslas kolekcijas glabātāja, izstādes kuratore Kristīne Milere.

Ziņu avots: Roberts Skraučs, LETA