Šodien, 2018. gada 2. maijā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā bija ieplānots izskatīt Likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā” (Nr. 354/Lp12) pirms trešā lasījuma, taču iesniegto priekšlikumu izskatīšana nenotika un attiecīgais likumprojekts turpina būt “iesprūdis” Sergeja Dolgopolova vadītajā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Attiecīgais likumprojekts ir īpaši būtisks, jo sevī ietver tostarp regulējumu par valstij nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, nosakot, ka, ja revīzijā konstatē nelikumīgu rīcību ar finanšu līdzekļiem vai mantu, Valsts kontrole var norādīt personas, pret kurām vēršama zaudējumu piedziņa un katras personas nodarīto zaudējumu apmēru kā arī norādīt uz piedziņas pamatu.

Tādējādi Valsts kontrolei tiktu sniegti reāli ieroči cīņai pret izšķērdēšanu valsts pārvaldē, tostarp pašvaldībās, kur atsevišķu pašvaldību darbībā Valsts kontrole jau novērojusi izšķērdēšanas un/vai nelietderīgas resursu izmantošanas pazīmes.

Deputāti Jānis Klaužs (ZZS), Ainārs Mežulis (ZZS) un Valters Dambe (ZZS) iesnieguši priekšlikumu izslēgt likumprojekta XIV nodaļu, kas paredz atbildības iestāšanos un zaudējumu atlīdzināšanu, taču attiecīgie deputāti motivētu iemeslu šādas atbildības izslēgšanai nespēja dot, pie tam uz komisijas sēdi no iesniedzējiem bija ieradies tikai Ainārs Mežulis.

Par papildus pilnvaru piešķiršanu Valsts kontrolei un tiesībām pieprasīt zaudējumu atlīdzību iestājās Valsts kontroliere Elita Krūmiņa un deputāts Artuss Kaimiņš. Manāmu pretestību šim likumprojektam un tā tālākai virzībai izrādīja sēdes vadītājs Sergejs Dolgopolovs (frakcija Saskaņa) un Latvijas pašvaldību savienība, kura norādīja uz nepieciešamību pēc nesodāmības, lai pašvaldību darbinieki spētu pildīt savus darba pienākumus, tādējādi netieši norādot uz nepieciešamību pašvaldībām pārkāpt likumu un būt par to nesodāmām.

/Valsts kontroles twīts komisijas sēdē.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai šķietami pietrūkst politiskās gribas šo jautājumu sakārtot un sniegt Valsts kontrolei vitāli nepieciešamos instrumentus, lai spētu cīnīties ar izšķērdēšanu, par to liecina:

  1. ZZS deputātu iesniegtie likumprojekta grozījumi, kas nostājas pret Valsts kontroles pilnvaru palielināšanu;
  2. Fakts, ka Likumprojekts tika nodots komisijai 2015. gada 1. oktobrī (likumprojekts tiek skatīts jau divus ar pus gadus un tā tālāka virzība sistemātiski tiek kavēta;
  3. Komisijā par likumprojektu atbildīgo deputātu vairākums nevēlas jautājumu risināt, tā virzību kavējot un likumprojekta būtību graujot, tādējādi iestājoties pret Valsts kontroli un tās centieniem apkarot izšķērdēšanu pašvaldībās.

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti:

Sergejs Dolgopolovs – Saskaņa, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

Juris Šulcs – Vienotība, bijušais Tukuma novada domes priekšsēdētājs;

Jānis Tutins – Saskaņa, bijušais Rēzeknes domes priekšsēdētājs;

Nellija Kleinberga – LRA, bijusī Skrundas novada domes priekšēdētāja;

Viktors Valains – bezpartejisks Latvijas Lielo pilsētu asociāciju vadītājs;

Ainārs Mežulis – ZZS, bijušais Pierīgas pašvaldību apvienības izpilddirektors, bijušais Smiltenes mērs;

Astrīda Harju – Vienotība

Līga Kozlovska – ZZS

Janīna Kursīte-Pakule – VL–TB/LNNK

Romāns Mežeckis – bezpartejisks

 

Jānorāda, ka šodienas komisijas sēde neiztika bez starpgadījumiem, sēdes vadītājs Sergejs Dolgopolovs vairākkārt pacēla balsi, ignorēja citus sēdes dalībniekus un to vēlmi piedalīties un uzdot jautājumus, kā arī izsludināja 10 minūšu pārtraukumu, lai neļautu deputātam Artusam Kaimiņam iesaistīties likumprojekta izskatīšanā, tādējādi paužot savu nevēlēšanos iesaistīties nekādās diskusijās ar citām ieinteresētajām pusēm.

 

 

 

Saistītās tēmas: Valsts kontrole

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube