Iekšlietu ministrija (IeM) ir sākusi disciplinārlietu pret divām amatpersonām saistībā ar medību kluba “Plauži” atrašanos Ogres novada Ķeiepenes ugunsdzēsības depo, šodien notikušajā preses brīfingā pavēstīja IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Viņš uzsvēra, ka Valsts kontroles (VK) veiktās revīzijas laikā, kad tik saņemta informācija par medību kluba atrašanos depo telpās, tika veiktas darbības, lai to novērstu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Oskars Āboliņš norādīja, ka lietai ir “sena vēsture”. Agrāk depo telpās ugunsdzēsēji, kuri arī nodarbojās ar medībām satikās pirms un pēc medībām. Taču tagad šādas tikšanās vairs nenotiek un depo telpas tiek izmantotas tikai tam paredzētajiem mērķiem.

Ne Āboliņš, ne Trofimovs nevarēja izpaust pret kurām amatpersonām sākta pārbaude.

Jau ziņots, ka VK šī gada martā nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) informāciju lietas ierosināšanai par medību kluba “Plauži” esamību VUGD depo telpās Ogres novada Ķeipenē, trešdien preses konferencē pavēstīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Viņa skaidroja, ka depo telpās ierīkotā medību kluba valdes priekšsēdētājs ir Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktors Aigars Pencis, savukārt kā kontakttālrunis klubam bija norādīts VUGD Finanšu plānu pārvaldes priekšnieka Vladimira Rožkina darba telefona numurs. Revīzijas laikā mednieku kluba juridiskā adrese un tālruņa numurs tika nomainīts.

Krūmiņa arī skaidroja, ka vairāki no jaunbūvētajiem depo ir nesamēri lieli priekš tajos paredzētā darbinieku skaita. Tāpat viņa teica, ka katra ēka ir būvēta pēc sava individuālā projekta, kas ir sadārdzinājis ēku būvniecību. VK ieteikumos IeM norādīts, ka šādu depo būvniecība būtu jāveic pēc tipveida projektiem.

VK ziņojumā par iekšlietu jomas nekustamo īpašumu pārvaldību izcelts, ka, plānojot depo telpas racionāli, būtu bijis iespējams uzcelt vairāk depo, tostarp, arī kādā no 18 Latvijas teritorijām, kur ugunsdzēsēji joprojām nevar ierasties uz izsaukumiem likumā paredzētajā laikā.

Komentējot finansējuma pielietojumu, Krūmiņa arī izcēla, ka par valsts piešķirtajiem 11,5 miljoniem eiro izdevies uzbūvēt tikai daļu no paredzētajiem depo, bet depo būvniecībai Rojā, Daugavpilī, Liepāja un depo Rīgā, Matīsa ielā atjaunošanai finansējums ir jāmeklē no jauna.