Satversmes aizsardzības birojs (SAB) anulējis pielaidi valsts noslēpumam kukuļņemšanā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, aģentūrai LETA apstiprināja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Arī SAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka pārbaude ir pabeigta, bet pieņemto lēmumu SAB publiski nekomentē, jo to var komentēt persona, par kuru ir pieņemts lēmums.

Vārpiņš teica, ka pielaides anulēšana notikusi pagājušās nedēļas nogalē. Vārpiņš pauda, ka tas noticis visai lielā steigā, turklāt viņam tas neesot pārsteigums, “ņemot vērā, kā vispār attīstās notikumu gaita Rimšēviča lietā”. SAB lēmumā minētos iemeslus Vārpiņš nekomentēja.

Advokāts norādīja, ka šāds rezultāts jau tika prognozēts. “Prognozējām, ja tas notiks, tas varētu notikt tieši šobrīd viena apstākļa dēļ, proti, pēc neoficiālas informācijas 30.maijā ir jānotiek Eiropas Savienības tiesas sēdei, kurā jālemj par pagaidu noregulējumu jautājumā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja liegumu Rimšēvičam ieņemt Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa amatu,” pauda Vārpiņš.

“Visticamāk, Latvijas valstij trūkst argumentu, lai pamatotu Rimšēvičam piemēroto drošības līdzekļu nepieciešamību, tāpēc tiek mēģināts manipulēt ar pielaides jautājumu. Cita loģiska skaidrojuma šādai rīcībai nav, jo Rimšēvičs, ņemot vērā Satversmes tiesas pagājušā gada februāra spriedumu, lūdza SAB atlikt jautājuma izlemšanu viņa lietā līdz 1.jūlijam, kad stājas spēkā Satversmei atbilstoša SAB lēmumu pārsūdzēšanas kārtība, taču viņa lūgums apmierināts netika,” teica advokāts.

Vārpiņš uzskata, ka pie esošajā situācijā, kad Rimšēvičs nevar pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, pielaides jautājuma izlemšanas atlikšana līdz 1.jūlijam nekādus draudus valsts drošībai neradītu, savukārt viņam tiktu nodrošinātas cilvēktiesībām atbilstošas iespējas lēmumu apstrīdēt.

“Mūsu skatījumā tas ir politiski motivēts lēmums, kurš nevar ietekmēt Eiropas Savienības tiesas viedokli attiecīgajā jautājumā. Rimšēvičs ir pārliecināts, ka nav darījis neko tādu, kas varētu radīt pamatu apšaubīt viņa spēju glābāt valsts noslēpumus. SAB skaidrojums par pielaides anulēšanas iemesliem viņam nešķiet balstīts uz konkrētiem faktiem,” uzsvēra Vārpiņš.

Advokāts norādīja, ka Rimšēvičs izmantos visas iespējas panākt, lai lēmums tomēr tiktu pārskatīts un izvērtēts atbilstoši starptautiskiem cilvēktiesību standartiem.

Pašlaik likums “Par valsts noslēpumu” paredz, ka SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, tomēr 1.jūlijā spēkā stāsies iepriekšminētie likuma grozījumi, kas paredz, ka turpmāk ģenerālprokurora lēmumu par speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

Likumā minēti septiņi argumenti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek personai liegta.

Pielaidi, piemēram, nevar izsniegt, ja persona iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, persona bijusi notiesāta par noziegumu un atrodas uzskaitē sakarā ar apreibinošu vielu atkarību.

Tāpat pielaidi, piemēram, atsaka, ja persona bijusi padomju specdienestu un ārpus ES un NATO esošu drošības dienestu darbinieks. Pielaide nepienākas arī personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.

Jau ziņots, ka Rimšēvičs februārī tika atzīts par aizdomās turēto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Rimšēvičam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.

KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku”, ko gan KNAB, gan Rimšēviča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē norādīja, ka nav vainīgs un tāpēc arī neatkāpties no amata. Viņa pienākumus pašlaik pilda Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa.

Tāpat Rimšēvičs Eiropas Savienības (ES) tiesā prasa atzīt, ka viņam no KNAB lēmuma par drošības līdzekļu piemērošanu izrietošie ierobežojumi pildīt Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes locekļa funkcijas un tiesības ir piemēroti prettiesiski.

 

Ziņas avots: LETA.

Saistītās tēmas: Ilmārs RimsēvičsLatvijas Banka

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube