Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājums obligātās iepirkumu komponentes (OIK) reformai ir neadekvāts un populistisks, aģentūrai LETA sacīja Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

Viņš uzsvēra, ka EM piedāvājums neadekvāti nodrošina valsts uzņemto saistību izpildi un neparedz pārdomātu atjaunojamās enerģijas nozares attīstības scenāriju Latvijā. Savukārt EM ierosinājums OIK atbalsta sistēmu aizstāt ar tā saucamo “zaļo sertifikātu” modeli ir vērtējams kā kosmētisks mēģinājums nomainīt nepopulāro OIK nosaukumu ar jaunu.

“EM ierosinājums nākotnē aizstāt OIK ar “zaļo sertifikātu” sistēmu ir vērtējams kā populisms, jo šī sistēma patērētājiem elektrības rēķinu maksājumus nesamazinās. Šāda sistēma patiesi ir ieviesta virknē Eiropas valstu, taču tā pēc būtības ir tikai OIK alternatīva ar citu nosaukumu, jo “zaļo sertifikātu” gadījumā atbalsta maksājumu apmērs tiek pārlikts uz elektrības tirgotāju, kas to eventuāli ieceno rēķinos gala patērētājam. Aizstāt OIK ar “zaļajiem sertifikātiem” izskatās pēc EM mēģinājuma parādīt kaut kādu progresu un vienkārši atrast citu sistēmas nosaukumu politiski jūtīgā laikā,” teica Stepanovs.

Viņš stāstīja, ka Vēja enerģijas asociācijas dalība EM darba grupā tika atteikta un visu atjaunojamo enerģijas nozari darba grupā pārstāvēja tikai viens eksperts, pretēji daudziem pārstāvjiem no organizācijām, kuras ar enerģētiku ir saistītas vien pastarpināti. “Protams, ka šādos apstākļos nozares viedoklis netika ņemts vērā un EM darba rezultāts visdrīzāk ir vērtējams kā politisks projekts īsi pirms vēlēšanām,” piebilda Stepanovs, atzīstot, ka asociācija ir gatava sadarboties ar iesaistītajām pusēm, lai izstrādātu pārdomātu atjaunojamās enerģijas nozares attīstības scenāriju, lai nodrošinātu maksimālu ieguvumu patērētājiem.

Asociācijas pārstāvis arī norādīja, ka atsevišķu politiķu izteikumi, vainojot atjaunojamās enerģijas nozari par OIK izmaksām, ir negodīgi. “Atjaunojamās enerģijas nozare OIK neizdomāja un neieviesa – to izdarīja valsts EM personā un nozares uzņēmēji ir vienīgi strādājuši tajā likumdošanas ietvarā, kāds valstī ir pieņemts,” pauda Stepanovs.

Jau ziņots, ka tuvāko triju gadu laikā Latvijā varētu atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), trešdien žurnālistus informēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Šis priekšlikums trešdien tika atbalstīts darba grupā, kas pēdējos mēnešus izskatīja iespējas atcelt OIK maksājumu.

Lai atceltu OIK, Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN) 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS “Augstsprieguma tīkls”. Patlaban to administrē “Enerģijas publiskais tirgotājs”.

EM rosina arī pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku, atsakoties no līdzšinējās prakses, kad revidents iesniedz savu iekšējās peļņa normas aprēķinu. OIK sistēmas reformas ietvaros piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem, kas pamatā balstīti uz tirgus principiem – ieviest “zaļos sertifikātus” vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli.

“Zaļais sertifikāts” paredz, ka sertifikātu cena veidojas pēc piedāvājuma un pieprasījuma principa. Sertifikāta sistēma darbotos sekojoši – sistēmas administrētājs izsniedz ražotājiem sertifikātus, kurš tos pārdod tirgotājiem, savukārt tirgotāji izpilda pienākumu iepirkt noteiktu enerģijas apmēru no ražotājiem, apliecinot to ar sertifikātiem. EM rosina noteikt, ka attiecībā uz esošajām stacijām sertifikātu apjoms tiks piešķirts atbilstoši valsts saistībām.

Savukārt tirgus cenas efektivitātes modelis paredz, ka ražotāji saņem noteiktas cenas garantijas pret tirgus cenu piemaksas veidā, tādējādi stimulējot ražotājus strādāt atbilstoši tirgus signāliem. Šis ir izplatīts modelis Eiropas Savienībā, tostarp Lietuvā un Igaunijā. EM piebilda, ka šis modelis ir vienkāršāks, nekā “zaļie sertifikāti”.

Lēmums par darba grupas priekšlikumiem vēl jāpieņem Ministru kabinetam. Plānots, ka minētais jautājums tiks iekļauts 7.augustā gaidāmajā valdības sēdes dienaskārtībā, bet EM izmaiņas normatīvajā bāzē izstrādās līdz šā gada septembrim. Ašeradens pauda cerību, ka EM un darba grupas izstrādātie priekšlikumi gūs koalīcijas atbalstu.

Ziņas avots: LETA.