Neskaidra, nesaprotama un necaurskatāma pedagogu atlīdzības sistēma rada risku prettiesiskam valsts līdzekļu izlietojumam un apdraud profesijas prestižu, uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole veikusi revīziju, vērtējot, vai valsts piešķirtā mērķdotācija pedagogu darba samaksai pašvaldībās tiek izlietota likumīgi, kā arī lai sekmētu pašvaldību pārziņā esošo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas sistēmas atbilstību normatīvajiem aktiem. Revīzijā secināts, ka pedagogu darba samaksas sistēmā nepieciešami būtiski pilnveidojumi un uzlabojumi gan valsts, gan pašvaldību un to pārziņā esošo skolu līmenī, kā arī ir jāuzlabo kontroles par mērķdotāciju līdzekļu izmantošanu pašvaldību un skolu līmenī.

Revīzijā tika iekļautas Auces, Burtnieku, Kocēnu, Kokneses, Krimuldas, Krustpils, Ķeguma, Neretas, Salas un Vecumnieku novadu pašvaldības un 32 to izglītības iestādes.

Vērtējot jautājumu par darba samaksu, Valsts kontrole noskaidrojusi, ka neviena no revīzijā iekļautajām skolām nav pilnībā ievērojusi regulējumu. Secināts, ka pedagogu slodze un alga skolās tiek noteikta pēc skolas vadības ieskatiem. Tikai 12 no 32 skolām ir izstrādāta darba samaksas noteikšanas kārtība, savukārt tikai piecās skolās no 32 skolām ir aprakstīta paaugstinātas darba algas likmes noteikšana. Vienlaikus secināts, ka piemaksas tiek noteiktas par pamatpienākumu izpildi. Piemēram, Kocēnu novadā noteikta piemaksa par klases audzināšanu, citviet tiek piemaksāts par klases sakārtošanu pirms mācībām.

Kontekstā ar naudas balvām un prēmijām Valsts kontrole noskaidroja, ka tās tiek izmaksātas bez skolotājiem saprotamiem kritērijiem. Arī tad, ja skolā ir kritēriji prēmiju piešķiršanai, tie nereti netiek ievēroti. Vairāk nekā 44 000 eiro pērn prēmijās piešķirti bez personīga ieguldījuma vērtēšanas, savukārt vēl apmēram 32 000 eiro piešķirti, vērtējumu veicot formāli, secinājusi Valsts kontrole.

Tāpat atklājies, ka četrās no revidētajām pašvaldībām netiek ievērots tas, ka 20,43% no mērķdotācijas summas paredzēti skolas vadītājam, vietniekiem un atbalsta personālam, savukārt nevienā pašvaldībā nav ievērots, ka 13,5% no mērķdotācijas summas domāti pedagogu papildu pienākumiem un mēneša likmes palielināšanai.

Savukārt kontekstā ar darba laika uzskaiti Valsts kontrole noskaidrojusi, ka tikai 11 skolas norādījušas darba stundas par prombūtnē esošu kolēģu aizvietošanu, savukārt virsstundas netiek uzskaitītas nevienā skolā.

Valsts kontrole secinājusi, ka, lai arī Izglītības un zinātnes ministrija ilgākā laika posmā ir mēģinājusi izveidot uz pedagogu personīgo ieguldījumu un darba intensitāti balstītu apmaksas sistēmu, paveiktais nav pietiekams.

Krūmiņa uzsvēra, ka valsts mērķdotācija pedagogu atalgojumam ir vairāk nekā 320 miljoni eiro, turklāt šis jautājums skar aptuveni 28 000 pedagogu. “Neskaidra, nesaprotama, necaurskatāma atlīdzības sistēma rada ne tikai augstu risku, ka nodokļu maksātāju nauda netiks izlietota atbilstoši normatīvo aktu prasībām, bet tā vienlaikus negatīvi ietekmē arī pedagoga profesijas prestižu,” uzskata Krūmiņa, piebilstot, ka valsts, kas domā par savu nākotni, to nevar atļauties.

Lai novērstu lieku birokrātismu pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba uzskaitē un apmaksā, mazinātu augstskolas pārkāpumu riskus un padarītu sistēmu vienkāršāk uztveramu, valstī nepieciešami skaidrāki pedagogu darba samaksas noteikumi, uzskata Valsts kontrole.