AS “Pasažieru vilciens” (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, šodien pēc Ministru kabineta (MK) sēdes pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Valdība pirmdien, 5.novembrī, atbalstīja, ka laika posmā no 2019.gada līdz 2024.gadam jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādē, kā arī vilcienu depo izbūvē kopumā varēs ieguldīt līdz 259 miljonus eiro valsts budžeta līdzekļiem. Faktiskās izmaksas būs zināms tikai pēc PV veiktā jauno elektrovilcienu iepirkuma noslēgšanās un uzvarētāja paziņošanas, kas plānota novembra beigām. Noteiktais finansējuma apmērs neietekmēs turpmākos valdības lēmumus par līdzekļu piešķiršanu citu valstij būtisku nozaru attīstībai, jo ietekme uz valsts budžetu un tā deficītu ir neitrāla.

Līdz ar valdībā pieņemto lēmumu Satiksmes ministrijai (SM) būs jānodrošina finansējuma plūsmas uzraudzība un kontrole, lai netiktu palielināta ietekme uz valsts budžetu. Savukārt PV ir tiesīgs pabeigt iepirkuma procesu un īstenot biznesa plānu, lai rezultātā nodrošinātu jaunu elektrovilcienu iegādi.

“Šī “Pasažieru vilcienam” ir vēsturiski nozīmīga diena, jo atver pavisam jaunas durvis ceļā uz iespēju sniegt mūsdienīgus un pasažieru vēlmēm atbilstošus sabiedriskā transporta pakalpojumus. Lai arī šis bija visiem nopietns izaicinājums, kopīgi ir izdarīts nozīmīgs darbs, lai rezultātā “Pasažieru vilciens” izpildītu sabiedrībai doto solījumu un beidzot iegādātos jaunus elektrovilcienus. Tagad ir jābūt drosmīgiem un izlēmīgiem. Ja vilcienus nenopirks tagad, tad tos vairs nenopirks vispār. Tas nav pieļaujams, jo iedzīvotājiem Latvijā ir tiesības pārvietoties mūsdienīgos, modernos, ērtos un kvalitatīvos vilcienos, kas kā vizītkarte vienlaikus parāda arī valsts attīstības līmeni un attieksmi pret mūsu cilvēkiem,” uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Tiesības piegādāt elektrovilcienus būs pretendentam, kurš piedāvā ekonomiski izdevīgāko vilcienu cenu, ko vērtē visā to paredzētajā ekspluatācijas laikā jeb 35 gados. Elektrovilcienu iepirkumā piedalās vilcienu ražotāji, kuri iesnieguši savu piedāvājumu – “Talgo”, “Stadler”, “Caf” un “Škoda”.

Kā ziņots, pērnā gada 13.jūnijā valdība konceptuāli atbalstīja to, ka PV turpina jauno elektrovilcienuiepirkumu, attiecīgajam projektam ietekmējot valsts budžeta bilanci.

SM toreiz skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 21.maija regulai par Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (EKS) “Pasažieru vilciens” ir iekļauts vispārējās valdības sektorā un, gatavojot vispārējās valdības sektora budžeta prognozes, uzņēmuma plānotā saimnieciskās darbības ietekme tiek iekļauta aprēķinos atbilstoši vienotajai EKS metodoloģijai. Tādējādi aktīvu vērtības pieaugumam – depo būvniecībai un jauna elektrovilcienu ritošā sastāva iegādei – aprēķinos ir tieša ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci, neskatoties uz to, ka iepirkums tiktu finansēts no PV aizņemtajiem līdzekļiem.

SM pērn informēja par PV plānotā iepirkuma ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci pirms iepirkuma otrās kārtas izsludināšanas. “Pasažieru vilciens” bija aplēsis prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžetu. Aplēses atspoguļo neto ietekmi, nevis projekta kopējās izmaksas.

Valdība pieņēma zināšanai, ka PV plānotā iepirkuma negatīvā ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci 2019.gadā indikatīvi ir 5,7 miljoni eiro, 2020.gadā – 25,6 miljoni eiro, 2021.gadā – 44,7 miljoni eiro, 2022.gadā – 50,4 miljoni eiro un 2023.gadā – 38,8 miljoni eiro.

SM pērn aģentūrai LETA uzsvēra, ka jaunos vilcienus plānots iegādāties, piesaistot kredītresursus, nevis tiešā veidā ieguldot valsts budžeta līdzekļus. Prognozes liecina, ka līdz ar jauno elektrovilcienu iegādi zaudējumu kompensācija pasažieru pārvadājumiem nākotnē būtiski samazināsies. “Lai kvalitatīvi, pasažieru vajadzībām atbilstoši īstenotu dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nepārtrauktību un atbilstību efektīvai sabiedriskā transporta sistēmai kopumā, akūti nepieciešami jauni elektrovilcieni. Pašlaik vilcieni ir pat 50 gadus veci, kuri vairs neatbilst mūsdienu kvalitātes un drošības prasībām,” skaidroja SM.

Vienlaikus vilcienu iegādes iepirkums ir pārstrukturēts tā, lai atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz valsts budžetu, kas plānota no 2019.gada līdz 2023.gadam. Jaunajiem elektrovilcieniem ir būtiska loma Autotransporta direkcijas plānotajā sabiedriskā transporta attīstības koncepcijā, kas paredz no 2021.gada būtiski uzlabot sabiedriskā transporta kvalitāti un pakalpojumu efektivitāti atbilstoši pasažieru vajadzībām. Tāpat jaunie elektrovilcieni ļaus sasniegt Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, ES Baltajā grāmatā un citos transporta nozares plānošanas dokumentos definētos mērķus. “Plānojot reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla maršrutus ar lielu pasažieru plūsmu, prioritāte ir maršrutiem pa sliežu ceļiem, piesaistot pasažierus no autotransporta uz vilcieniem. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir regulārā intervāla grafika ieviešana no 2021. gada, kas nav izpildāms ar esošajām vilcieniem,” informēja SM.