Kopš 17.septembra, kad Jāņa Kārkliņa advokātu birojs izsludināja viena miljona eiro atlīdzības fondu par informāciju saistībā ar centieniem panākt “ABLV Bank” piespiedu likvidāciju, birojā vērsušās vairāk nekā 20 personas ar dažāda līmeņa un nozīmes informāciju, aģentūrai LETA pastāstīja Jānis Kārkliņš.

Advokāts norādīja, ka ir saņemti dažāda veida ziņojumi, dokumenti, sarakstes materiāli, foto, audiofaili un cita veida informācija. Līdz šim vairākos gadījumos saņemtā informācija saskaņā ar nolikumu vērtējama kā būtiska, un šobrīd uzsākts arī izsludinātās atlīdzības izmaksas process. Informācija par konkrētām izmaksājamām naudas summām netiks izpausta.

Advokātu birojs turpina vākt pierādījumus. Un joprojām aicina cilvēkus iesniegt informāciju, kas var būt noderīga šajā lietā.

Kārkliņš atgādināja, ka Advokatūras likums katram pierādījumu sniedzējam garantē anonimitāti un konfidencialitāti. Aizstāvis piebilda, ka saņemtā informācija tiks nodota tiesībsargājošo iestāžu rīcībā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka banka “Citadele” kopš 2018.gada 3.marta nodrošina valsts garantētās atlīdzības izmaksu “ABLV Bank” klientiem. Valsts garantēto atlīdzību būs iespējams saņemt piecus gadus – līdz 2023.gada 3.martam.

Tāpat ziņots, ka maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva “ABLV Bank” sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu, savukārt licence kredītiestādes darbībai bankai anulēta no 12.jūlija.

“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Ziņas avots: LETA