Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem šī gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada 3.ceturksni, ir pieaudzis par 4,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3.ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP pieauga par 1,7%.

2018.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada 3.ceturksni, mežsaimniecības un mežizstrādes pievienotā vērtība palielinājās par 27%. Šis ievērojamais pieaugums kompensēja kritumu lauksaimniecībā un zivsaimniecībā.

Salīdzinoši zemos pieaugumu novērtējumus vairākās nozarēs ietekmēja patēriņa, ražotāju un biznesa pakalpojumu cenu kāpumi.

Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 1%. Nozīmīgākais kāpums bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 6%. Savukārt kritums vērojams pārtikas produktu ražošanā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 5%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 4%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas) – par 3%.

Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 10%. Ēku būvniecības apjomi pieauguši par 9%, inženierbūvniecības apjomi – par 6%, bet par 20% vairāk veikti specializētie būvdarbi.

Mazumtirdzniecība palielinājās par 2%, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība pieaugusi par 4%, bet nepārtikas preču tirdzniecība par 2%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 2%, bet vairumtirdzniecība samazinājās par 1%.

Transporta un uzglabāšanas nozarē kāpums par 8%, ko ietekmēja kravu pārvadājumu pieaugums par 8%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību jomas palielināšanās par 7%. Pasažieru pārvadājumos vērojams pieaugums par 11%, bet pasta un kurjeru darbībās – par 16%.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi palielinājušies par 4%, tajā skaitā izmitināšanā – par 9%, ēdināšanā – par 2%.

Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 14%, tajā skaitā datorprogrammēšana un konsultēšana – par 17% un telekomunikāciju pakalpojumi – par 13%.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē ir audzis pakalpojumu apjoms apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē par 10%. Finanšu pakalpojumu nozarē ievērojami pieauga peļņa no finanšu instrumentu tirdzniecības (četras reizes lielāka nekā iepriekšējā gada 3.ceturksnī) un samazinājās komisijas naudas izdevumi un pārējie administratīvie izdevumi. Šīs izmaiņas sekmēja nozares pievienotās vērtības pieaugumu par 0,8%. Finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības palielinājās par 0,9%.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozare palielinājās par 13%, no tās iznomāšana un ekspluatācijas līzings – par 24%, darbības darbaspēka meklēšanai un nodrošināšanai ar personālu – par 22%, biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības – par 6%.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2018.gada 3.ceturksnī pieaudzis par 8%.

3.ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušajā gada attiecīgo ceturksni mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 6%, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 3%, atpūtas un kultūras pasākumiem – par 10%, bet izdevumi mājokļa uzturēšanai – par 3%.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 4%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 13%, tai skaitā ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 10%, mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) – par 15% un intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 27%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 3.ceturksnī palielinājušies par 1%, tai skaitā preču eksports – par 1%, pakalpojumu eksports – par 0,2%.

Preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 3%. Preču imports palielinājās par 4%, bet kopējais pakalpojumu imports samazinājās par 2%, ko ietekmēja informācijas, finanšu un datorpakalpojumu importa kritums.

Ienākumu aspekts

(faktiskajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)

2018.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada 3.ceturksni, par 11% palielinājās darbinieku kopējais atalgojuma fonds, tai skaitā kopējā darba alga – par 10% un darba devēju sociālās iemaksas – par 15%. Šo kāpumu veicināja atalgojuma fonda pieaugums informācijas un komunikācijas nozarē par 20%, būvniecības nozarē par 14%, pakalpojumu nozarēs – par 10%. Bruto ienesa un jauktais ienākums palielinājās par 6%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 13%.

Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85.dienā pēc pārskata ceturkšņa.

Ziņas avots: BNN