Šā gada desmit mēnešos kopējais Ventspils ostas kravu apgrozījuma kritums sasniedzis 2,1%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pirms gada. Tas ir otrs zemākais kritums pēc 2016.gada antirekorda. Kopumā šajā laikā caur Ventspils ostu pārkrautas kravas teju 17 miljonu tonnu apmērā, kas ir 31% no kopējā ostu kravu apjoma, stabili ieņemot otro pozīciju aiz Rīgas brīvostas.

Kopējais Latvijas ostu kravu apgrozījums gada pirmajos desmit mēnešos ir pieaudzis par 6,4%, sasniedzot 55,3 miljonus tonnu, BNN informē biedrība Baltijas asociācija – Tranzīts un loģistika (BATL), vienlaikus aicinot šo izaugsmi vērtēt piesardzīgi,

Vēl joprojām lielāko kravu īpatsvaru Latvijas ostām nodrošina tranzīta pamatkravas – ogles (30%) un naftas produkti (22%) no Krievijas un Baltkrievijas, kas kopumā veido 52% no Latvijas ostu kravu apgrozījuma. Pārvadājumos pa Latvijas dzelzceļu šis īpatsvars ir vēl lielāks – ogles 45%, naftas produkti 24% -, kas kopā nodrošina 69% dzelzceļa kravu. Līdz ar to, šo kravu apgrozījumu svārstības vislielākā mērā ietekmē kopējo kravu apgrozījumu, skaidro BATL.

«Šo kravu apgrozījums ilgtermiņā ir ar konstantu lejupslīdošu tendenci. Šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un neraksturīgi vasaras sezonai nedaudz izdevies palielināt ogļu tranzīta apjomu, kas pamatā saistīts ar ierobežojumiem termināla modernizācijas laikā Ust-Lugas ostā Krievijā. Pēc modernizācijas jauda Ust-Lugas ostā ievērojami palielināsies. Ņemot vērā šo aspektu, kā arī naftas produktu kravu apgrozījuma tendences, 2019.gadā ir prognozējams kārtējais kravu apgrozījuma kritums Latvijas ostās un dzelzceļa pārvadājumos. Tirgus dalībnieki arī intensīvi strādā pie citu kravu veidu piesaistes, to parāda atsevišķu kravu veidu apgrozījumu pieaugums, piemēram, graudi, koksne, konteineri, bet ņemot vērā to īpatsvaru kopējā kravu apgrozījumā, tie nevar kompensēt galveno kravu veidu svārstības,» komentē BATL valdes loceklis Ivars Landmanis.

Pēc viņa teiktā, lai Latvijas ekonomika nebūtu zaudētāja, visiem tranzīta tirgus dalībniekiem ir jāmāk strādāt kopā pēc būtības, nevis meklējot savu pašlabumu. Valsts institūciju amatpersonas nedrīkst nodalīt «savējos», ar ko sadarbojas un palīdz, un «citus», kuru rīcība tiek ierobežota ar dažādiem lēmumiem. Amatpersonām lēmumi ir jāpieņem Latvijas labā, nevis šauru, t.sk. attiecīgu amatpersonu interesēs.

BATL uzskata, ka šobrīd ir svarīgi domāt par valsts dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas samazināšanu visā tīklā. Nepieciešams panākt, lai Latvijas tranzīta koridoru izmaksas, rēķinot uz vienu tonnu, būtu vienlīdzīgas, neskatoties uz ostu atrašanās attālumiem. To var regulēt ar maksām par valsts infrastruktūras izmantošanu (dzelzceļa sliežu tīkli, ostu infrastruktūra). Nedrīkst veidoties situācija, kad maksas par valsts piederošās infrastruktūras izmantošanu regulē tranzīta kravu plūsmas konkurētspēju Latvijā. Tas ir iespējams, bet tam ir jābūt politiskam lēmumam ar valsts amatpersonu ieinteresētību un spēju uzņemties atbildību.

Šā gada pirmajos desmit mēnešos Ventspils ostas saņemto kravu apjoms pieaudzis par 28% salīdzinājumā ar analogu periodu pērn, sasniedzot 2,23 miljonus tonnu. Tikmēr nosūtīto kravu apjoms ir samazinājies par aptuveni 5,5%, sasniedzot 14,7 miljonu tonnu. Ventspils ostā 33,3% apjoma veidoja beramkravas (galvenokārt ogles), 53,4% – lejamkravas (naftas produkti 50%), 13,3% – ģenerālkravas.

BATL pārstāvis aicina domāt, kā vēl vairāk attīstīt reģionālās ostas, jo tās ir nozīmīgs mugurkauls reģionālajai attīstībai – tie ir vieni no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem, kas nodrošina attīstību reģionā arī saistītajām nozarēm.

Ziņas avots: BNN

Saistītās tēmas: dzelzceļa pārvadājumiOstas

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube