Foto: Pexels/Tom Fisk

Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē 28.martā Ministru prezidente Evika Siliņa atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto ostu pārorientācijā uz jaunām kravām, industriālo zonu attīstībā un jaunu investīciju piesaistē. LOTLP vienojās izveidot darba grupu, kura 2 mēnešu laikā izstrādās detalizētu plānu, kā saglabāt tranzīta nozari un pārstrukturizēt kravu plūsmu caur Latviju. Savukārt Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) padomes loceklis Jānis Kasalis uzsvēra, ka ostas jau šobrīd meklē veidus, kā aizstāt līdzšinējās kravu plūsmas, tomēr tām nav pieejams nekāds atbalsts

Ņemot vērā nozares specifiku un to, cik investīcijas un projekti ir lēni un komplicēti,  jaunu kravu piesaistei nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to visiem kopā sasniegt, LOTPL sēdē norādīja Jānis Kasalis.  LSA padomes loceklis uzsvēra arī Centrālāzijas reģiona nozīmīgumu Latvijas tranzīta koridora uzturēšanā. “Latvija ir tikai daļa no reģionāla un globāla tirdzniecības koridora, tāpēc nacionāli lēmumi jāpieņem gan saskaņā ar Eiropas Savienības, gan Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosacījumiem, lai neradītu pārrāvumus transporta koridoros un nenostādītu Latvijas uzņēmējus negodīgā konkurencē ar reģionālajiem partneriem,” pauda Jānis Kasalis. Ņemot vērā, ka Eiropas – Centrālāzijas koridors ir arī viens no Eiropas Savienības prioritārajiem sadarbības virzieniem transporta sektorā, sadarbības stiprināšanu ar Centrālāzijas valstīm LOTLP apstiprināja kā būtisku.

LSA norāda, ka Latvijas ostās strādājošie uzņēmumi ir gatavi sadarboties, lai mazinātu agresorvalstu kravu plūsmu un palīdzētu Ukrainai. Tam būs nepieciešams laiks, finansiāls atbalsts un nozares cieša sadarbība. Uzņēmēji cer gan uz valsts un Eiropas atbalstu attīstībai, gan sabiedrības sapratni pārejas periodā.

Tāpat tika apspriesta nozares tālākā darbība šajos ģeopolitiskajos apstākļos un lemts par intensīvāku sadarbību ostu un dzelzceļa uzņēmumu attīstības programmas izveidē ar mērķi dažādot kravu plūsmas.

Tika uzsvērta transporta sektora loma valsts ekonomikā – dzelzceļa un ostu uzņēmumos tiek nodarbināti vairāki desmiti tūkstošu cilvēku, tranzīta sektors sniedz lielu pienesumu Latvijas budžetā, un šie uzņēmumi nodrošina valsts aizsardzībai un militārajai mobilitātei tik svarīgo infrastruktūru. Vēsturiski Latvijas transporta infrastruktūra ir savienota ar austrumu kaimiņiem, tāpēc sankciju ietekmē būtiski samazinājies kravu apjoms ostās, un drīz tās vairs nespēs uzturēt infrastruktūru, kas nepieciešama ne vien tranzītam, bet arī Latvijas ražotāju eksportam un izejvielu importam. Tāpēc kopā tiek meklēti risinājumi, kā saglabāt Latvijai svarīgo ostu un dzelzceļa nozari, vienlaikus  meklējot jaunus sadarbības partnerus Centrālāzijā un Rietumu virzienā.

Eiropas Savienība ir vienota sankciju noteikšanā pret Krieviju, nosoda tās rīcību un dara visu iespējamo, lai pārstrukturizētu savu darbību tā, lai sadarbību ar šīm valstīm samazinātu. Tomēr jāapzinās, ka lēmumiem, kas saistīti ar Krievijas un Baltkrievijas sadarbības ierobežošanu jābūt sabalansētiem ar valsts ekonomiku, konkurētspēju un aizsardzību. Visas pierobežas valstis aktīvi strādā, lai pārorientētos uz jauniem tirgiem, taču stratēģiski svarīgas piegādes pārtraukt nav droši un ekonomiski pamatoti. Kā uzsvēra Jānis Kasalis: “Somija, kas slēgusi sauszemes robežu ar Krieviju, joprojām turpina no Krievijas importēt ražošanai svarīgas izejvielas niķeli un minerālmēslus, Lietuva joprojām nodrošina kravu plūsmu Kaļiņingradai, savukārt Igaunijā Krievijas kravas pārkrauj privātā osta.” LOTLP bija vienisprātis, ka sankcijām un ierobežojumiem jāsniedz kaitējums agresorvalstīm, nevis jākaitē savai ekonomikai.

LSA ir gandarīta, ka, pateicoties sēdes iniciatoram Ekonomikas ministrijai, notikusi pirmā saturiskā LOTLP sēde pēc ilga  pārtraukuma. Tā kā iepriekš LOTLP diemžēl netika sasaukta jau vairāku gadu garumā, daudzas kritiski svarīgas ostu problēmas nav tikušas laicīgi risinātas un šobrīd ieviesušas haosu un nekoordinētu rīcību nozarē.

Pēdējo gadu laikā transporta nozares vadība Latvijā bijusi sadrumstalota – pašvaldības strādā pēc sava plāna, ostas cīnās par kravām, lai uzturētu infrastruktūru, bet valsts cenšas sabalansēt nodokļu politiku, aizsardzību un ekonomikas izaugsmi. Starptautisko investoru piesaistei Ostu likumā noteiktie nodokļu atvieglojumi šobrīd no valdības puses tiek atsaukti pirms termiņa, tā radot neizpratni starptautisko partneru vidū un sašūpojot ostu biznesa vides pievilcību. Arī ostu pārvaldības reforma no valdības puses aizkavējusies jau vairākus gadus, radot neziņu par turpmāko darbību gan pašā ostā, gan ārvalstu investoru vidē. Savukārt vienota pilsētas, reģiona un valsts attīstības redzējuma trūkuma dēļ  nenotiek pietiekama sadarbība starp ostām un pilsētu pašvaldībām,  kā rezultātā kavējas integrēta ostu pilsētu attīstība.

LSA norāda, ka tieši LOTLP, kuru vada Ministru prezidente, ir pareizais formāts, kurā risināt šādus starpnozaru izaicinājumus, un izsaka cerību, ka turpmāk transporta nozare, tai skaitā ar ostu attīstību saistīti jautājumi, vairs netiks atstāti pašplūsmā.

Lasiet arī: Lasmanis: Pielikšu visas pūles, lai atjaunotu savu iedragāto reputāciju

Lasiet arī: Rīgā sabiedriskā transporta pasažierus mudinās iepazīt latvju dainas

Lasiet arī: Pacietībai un kautrībai vietas nebūs – mīlestības un attiecību horoskops aprīlim

Lasiet arī: Nebijis gadījums – pie vārdiem tiek Durbes jūras ērgļu nupat izdētās olas

Lasiet arī: Latvijā ražots unikāls slidkalniņš saņem patentu un atzinību Eiropā

Lasiet arī:  VIDEO | Kārlim Būmeisteram pēc radošās pauzes tapusi jauna dziesma

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!