Atsevišķu partiju pārstāvji, tiekoties ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kā vienu no premjera amata kandidātiem sarunā minējuši Jaunās Vienotības pārstāvi Krišjāni Kariņu, liecina Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esošā informācija.

Kariņš varētu būt visreālākais kandidāts, par ko partijas varētu panākt vienošanos, atsaucoties uz LTV, vēsta lsm.

BNN jau ziņoja, ka partiju apvienības Attīstībai/Par! (AP) politiķis Artis Pabriks nolēmis atteikties no iespējamas pretendēšanas uz Ministru prezidenta amatu.

«Situācijā, kad rīcībspējīgas valdības izveidošana ir Latvijas stabilas attīstības priekšnoteikums un mana kandidatūra atsevišķu politiķu aizvainojuma un ambīciju dēļ varētu traucēt vienoties, esmu pieņēmis lēmumu atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas,» paziņojumā pauda Pabriks.

Politiķis akcentē, ka nekad nav licis savas personiskās ambīcijas augstāk par valsts interesēm. «Manuprāt, politiķa uzdevums nav iegūt varu par katru cenu tikai tādēļ, lai nonāktu kāda kabineta portretu galerijā. Politiķa uzdevums ir runāt, pārliecināt, censties rast kompromisu un arī piekāpties, ja tas ir sabiedrības un valsts interesēs,» teica Pabriks.

Viņš brīdināja, ka pašlaik «bezatbildīgi politiķi cenšas iegūt reitinga punktus ar elkoņiem un skaļiem paziņojumiem, mēģina izkarot sev vietu varas Olimpā, šķeļot sabiedrību, apmelojot konkurentus un pildot oligarhu rīkojumus».

«Tas nav un nekad nav bijis mans ceļš politikā. Es aizgāju no Eiroparlamenta, lai vestu politikā jaunus cilvēkus, lai būtu noderīgs Latvijai, strādājot šeit uz vietas, jo uzskatu, ka šobrīd mūsu dzimtenes nākotne izšķiras šeit, uz vietas, nevis Briselē vai Strasbūrā. Tas mums ir izdevies,» pauda AP politiķis.

Pabriks norādīja, ka ir devis solījumu Latvijas cilvēkiem un arī turpmāk izmantos savas zināšanas un pieredzi, «lai strādātu valsts labā – parlamentā vai valdībā».

BNN jau vēstīja, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis tuvākajā laikā uzsāks konsultācijas ar politiskajām partijām par jaunu Ministru prezidenta amata kandidātu.

Vienlaikus Vējonis pauž uzskatu, ka vēl aizvien vērojamas partiju un personu ambīciju izpausmes, otrajā vietā atstājot valsts intereses. Tas neveicina iespējas panākt vienošanos par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam.

«Neskatoties uz vairākkārtējiem mēģinājumiem, arī Aldim Gobzemam tomēr nav izdevies iegūt parlamenta vairākuma atbalstu savai kandidatūrai Ministru prezidenta amatam. Tāpēc jau tuvākajā laikā tikšos ar parlamentā ievēlēto politisko partiju frakciju vadītājiem, lai pārrunātu politisko partiju redzējumu par turpmāko valdības veidošanas procesu, tajā skaitā iespējamo atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam,» norāda Valsts prezidents.

Viņš uzdevis sagatavot rīkojumu, ar kuru atzīs par spēku zaudējušu savu aicinājumu Gobzemam izveidot Ministru kabinetu, paužot nožēlu par politisko partiju nespēju vienoties par atbalstu Gobzema veidotajai valdībai.

Kā zināms, Gobzems pirmdien, 10.decembrī, tikās ar prezidentu un bija iecerējis iepazīstināt viņu ar trim situācijas redzējumiem. Politiķis pirms sarunas ar prezidentu neatklāja, kādus jaunus valdības veidošanas modeļus paredz šie trīs scenāriji. Prezidents Gobzemu premjera amatam nominēja 26.novembrī. Vējonis Gobzemam deva divas nedēļas laika, lai viņa veidotā valdība varētu iegūt vairākuma atbalstu, būtu zināmi ministri un jaunās valdības paveicamie galvenie darbi.

Gobzems bija otrais nominētais premjera amata kandidāts, kurš mēģināja izveidot valdību. Iepriekš prezidents bija uzticējis valdības veidošanu JKP līderim Jānim Bordānam. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.

Ziņas avots: BNN