Latvijas Krievu savienības (LKS) protesta pasākums, lai prasītu Latvijā “nodrošināt sociālo un nacionālo taisnīgumu”, sestdien ir pulcējis pāris simtus cilvēku, novēroja aģentūra LETA.

Protesta akcijas redzamākie dalībnieki ir LKS līderi Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs, kā arī prokrieviskais aktīvists Aleksandrs Gapoņenko, pret kuru tiesībsargājošās iestādes sākušas vairākas lietas par darbībām pret valsti un nacionālā naida kurināšanu. Vairums protesta akcijas dalībnieku ir vecāka gadagājuma cilvēki.

Lai arī akcijā bija plānots prasīt sociālo taisnīgumu, plakātos lielākoties dominē krievu skolu reformas tematika. Plakāti, kas lielākoties ir krievu valodā, piemēram, vēsta – “Skola bez zināšanām ir vergu fabrika”, “Suverēnā vara pieder tautai”, “Mēs esam tauta, mēs lemjam” u.tml. Lielu daļu plakātu, dzeltenas vestes un LKS karogus protestētājiem pirms pasākuma izdalīja no vieglās automašīnas.

Runas protesta akcijā tiek teiktas visai kaislīgas, bet cilvēki izturas gana mierīgi. Notiekošo vēro vairākas policijas ekipāžas, bet būtiski drošības pasākumi nav vērojami.

LKS protesta akcija sākās Doma laukumā, bet vēlāk dalībnieki ir iecerējuši doties gājienā līdz Rīgas pilij un Saeimai.

Aicinājumā LKS uzsvēra, ka protestā tiks izteikta neapmierinātība ar valdošo politiku, pieprasot pārmaiņas. “Protestu kustību pieredze Francijā un citās Eiropas valstīs rāda, cik daudz var panākt dusmīga tauta. Rīdziniekiem ir vēl vairāk pamatojumu būt neapmierinātiem nekā Parīzes iedzīvotājiem. Tāpēc saņemsim drosmi un pateiksim to publiski!” norādīja LKS. Partijas skatījumā, Latvijai “būtu jāatbrīvojas no trim galvenajām problēmām”: sociālās nevienlīdzības, valsts varas krīzes, korupcijas un nespējas, kā arī jāatsakās no izglītības reformas.

Valsts drošības dienestā (VDD) aģentūrai LETA atzina, ka dienests ir informēts par LKS plānoto protesta akciju. Dienesta vērtējumā, pasākuma galvenais mērķis ir atsevišķu LKS pārstāvju vēlme pievērst sev uzmanību un iegūt pēc iespējas lielāku elektorāta atbalstu pirms maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Lai panāktu vēlamo, tiek izmantotas pašlaik sabiedrībā aktuālas tēmas un skaļi, sabiedrību šķeļoši saukļi.

Jebkura mērķtiecīga darbība, kas vērsta uz sabiedrības polarizāciju, to faktiski šķeļot un veicinot iekšējo konfliktu, ilgtermiņā ir vērtējama kā potenciāls apdraudējums nacionālajai drošībai – arī tad, ja šādas darbības mērķis ir atpazīstamības un politiskā kapitāla iegūšana, uzsvēra VDD.

Ziņas avots: LETA.