Rīga, 9.marts, LETA. Eiropas Parlamenta (EP) deputāti nākamnedēļ Strasbūrā notiekošās plenārsesijas laikā balsos par virkni noteikumu, kam jāsamazina iespējamā bezlīguma “Brexit” negatīvā ietekme uz iedzīvotājiem, aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā.

Pēc EP un Eiropas Savienības (ES) Padomes aicinājuma Eiropas Komisija (EK) piedāvājusi virkni ārkārtas pasākumu, kam jāmazina negatīvās sekas, ko radītu Lielbritānijas bezlīguma izstāšanās no ES.

Ārkārtas pasākumi nedublē dalības ES sniegtās priekšrocības vai pārejas perioda noteikumus. Tie būtu spēkā noteiktu laiku, un tos vienpusēji pieņemtu ES. Tie stātos spēkā, ja līdzīgus noteikumus pieņemtu arī Lielbritānija.

Starp pasākumiem, par kuriem 13.martā steidzamības kārtā balsos EP, ir teritoriālās sadarbības programmas “PEACE IV” turpināšana starp Īriju, Ziemeļīriju un Skotiju, zvejas atļaujas ES kuģiem Lielbritānijas teritoriālajos ūdeņos un Lielbritānijas kuģiem ES ūdeņos. Tāpat pasākumu vidū ir iespējas “Erasmus” studentiem un pasniedzējiem no Lielbritānijas (un programmas ietvaros šajā valstī nonākušajiem) īstenot paredzētās aktivitātes.

ES deputāti arī balsos par pasākumiem, kas skar ES pilsoņu Lielbritānijā un Lielbritānijas pilsoņu ES tiesības turpināt saņemt sociālās drošības pabalstus, pagaidu pasākumus kravu un pasažieru pārvadājumu nepārtraukšanai, aviopārvadājumu nepārtraukšanai un atļauju noteiktu divējāda lietojuma (militāra un civila) preču eksportam no ES uz Lielbritāniju.

Kā ziņots, Londona un Brisele vēl nav atradušas veidu, kā pārliecināt britu likumdevējus atbalstīt “Brexit” vienošanos, pēc sarežģītajām otrdienas sarunām ar britu kolēģiem paziņoja ES sarunvedējs Mišels Barnjē.

Lielbritānijas “Breksita” ministrs Stīvens Bārklejs telekanālam “Sky News” sacīja, ka bijušas “veselīgas diskusijas” un ka sarunas šobrīd sasniegušas “sensitīvu vietu”.

“Abas puses apmainījās ar spēcīgiem, stingriem uzskatiem, un mums tagad priekšā ir īstas diskusijas,” piebilda ģenerālprokurors Džefrijs Kokss.

Barnjē iepriekš arī izteicies, ka ES gatava Lielbritānijai izrādīt pretimnākšanu tā dēvētajā Īrijas robežas pagaidu risinājuma lietā.

ES amatpersonas iepriekš uzstājušas, ka netiks vestas jaunas sarunas par kādu no esošās “Breksita” vienošanās daļām, arī ne par “pagaidu risinājumu”.

Tā dēvētais pagaidu risinājums iecerēts, lai sniegtu garantijas, ka robeža starp Īrijas Republiku un Apvienotās Karalistes sastāvā ietilpstošo Ziemeļīriju paliek atvērta arī pēc “Breksita”, un šis jautājums kļuvis par klupšanas akmeni “Breksita” plānā.

Ziņas avots: LETA.