Ģenerālprokuratūras maija beigās papildinātā apsūdzība Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums “MM Investīcijas” iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

LETA jau ziņoja, ka 24.maijā Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena pieņēmusi jaunu lēmumu, kurā grozījusi un papildinājusi apsūdzības Rimšēvičam un Martinsonam, proti, abiem papildus jau esošajām apsūdzībām inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram LB prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku, noskaidroja aģentūra LETA.

Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj.

“Nekā personīga” vēsta, ka trīs ceturtdaļas īpašuma Baznīcas ielā 2, Dubultos 2012. gada nogalē uzņēmējs Juris Apeinis pārdevis tobrīd Martinsonam pilnībā piederošajam uzņēmumam “MM Investīcijas”. Pēc raidījuma vēstītā, pieredzējušais uzņēmējs no ēdināšanas biznesa Apeinis ir labs Rimšēviča draugs, kurš īpašumu savulaik ieguvis kā dāvinājumu.

Zemesgrāmatas informācija liecina, ka 2014.gadā “MM Investīcijas” iegādājās arī atlikušo ceturtdaļu šī īpašuma no Alekseja Jeļina. Tobrīd par “MM Investīcijas” vienīgo īpašnieku bija kļuvis Martinsona dēls Mārcis, liecina “firmas.lv” informācija.

Arī šobrīd “MM Investīciju” vienīgais īpašnieks ir Martinsona dēls, tomēr prokurore uzņēmumam piederošajām daļām Jūrmalas īpašumā uzlikusi arestu.

“Nekā personīga” vēsta, ka prokuratūras ieskatā “Trasta komercbankas” akcionāru maksātu kukuli Rimšēvičs saņēmis ar Martinsona starpniecību, jo šī banka kreditējusi Martinsonam agrāk piederošo ātro kredītu firmu “4Finance”. Tāpēc Martinsona ideja bijusi iepazīstināt Rimšēviču ar bankas akcionāru Viktoru Ziemeli, kurš nodevis naudu Rimšēvičam. Kukulis esot dots pa daļām gan Vecrīgas klubā “Churchill Club”, gan atpūtas kompleksā “Taureņi”. Naudu Ziemelis esot devis Rimšēvičam tieši un arī ar Martinsona starpniecību.

Tāpat raidījums ziņo, ka vismaz trīs sarunās, ko “Taureņu” pirtī slepeni ierakstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), apspriežas Martinsons, Rimšēvičs un Ziemelis. “Taureņu” pirtī aktīvi tiekot spriests nevis par kukuļiem, bet par īpašuma Jūrmalā, Baznīcas ielā 2 attīstīšanu. Tiekot plānots, cik katram šajā projektā pie pašas jūras piederēs daļas, cik daudz naudas tajā vajadzēs ieguldīt un kā tur taps daudzdzīvokļu apbūve.

Prokuratūra uzskata, ka kukuļos ņemto naudu Martinsons un Rimšēvičs legalizējuši, iegādājoties daļu īpašuma Baznīcas ielā. Rimšēvičs, prokuratūras ieskatā, savas daļas oficiāli neuzrāda un slēpjas aiz Martinsona.

Savukārt Rimšēvičs apgalvo, ka neesot bijis drošs, ka viņu pārvēlēs amatā uz trešo pilnvaru termiņu, tāpēc plānojis strādāt pie Martinsona un pusgadu iepriekš pirtī sprieduši par kopīgu projektu, vēsta “Nekā personīga”.

Raidījums gan atgādina, ka uzreiz pēc aizturēšanas pagājušā gada ziemā, kad Rimšēvičam nebija zināms, ka pirts sarunas noklausītas, viņš apgalvoja, ka Martinsonu zina tikai pēc vārda un abiem nekādu kopīgu darījumu neesot bijis.

Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka par uzrādīto apsūdzību naudas atmazgāšanā aizstāvība sniegs komentārus pēc tam, kad Rimšēvičs būs beidzis sniegt liecības.

Jau ziņots, ka KNAB pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

KNAB Rimšēviču aizturēja 2018.gada februārī.

Lietas uzraugošā prokurore Jirgena 2018.gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās “Trasta komercbankas” akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas “Trasta komercbankas” akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi “Trasta komercbankai”, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Saistītās tēmas: Ilmārs RimsēvičsMāris Martinsons

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube