Latvijas Kredītņēmēju asociācija (LAKRA) ir paudusi neapmierinātību ar Augstākās tiesas (AT) spriedumu kādā privātpersonas maksātnespējas procesā, kurš, asociācijas ieskatā, ir pretrunā ar Maksātnespējas likuma normām, aģentūrai LETA pavēstīja LAKRA valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Viņš norādīja, ka, LAKRA ieskatā, šis spriedums var novest pie “anulētu maksātnespējas procesu lavīnas”.

Skaidrojot lietu, Āboliņš sacīja, ka kādas sievietes privātpersonas maksātnespējas lietā, pēc maksātnespējas procesā noteiktās bankrota procedūras, kuras laikā tika pārdots viss parādnieces īpašums, Bauskas rajona tiesa noraidīja parādnieces pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras pasludināšanu un saistību dzēšanas plāna apstiprināšanu, kuru izpildot, tiek izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process.

Prasības noraidīšanas pamatojums bijis tas, ka sieviete bankrota procedūras laikā nav daļu no saviem ienākumiem novirzījusi kreditoru prasījumu segšanai. Saskaņā ar tiesas interpretāciju par situāciju, tas esot būtiski apgrūtinājis maksātnespējas procesa efektīvu norisi, liedzot kreditoriem saņemt tiem pienākošos maksājumus.

Āboliņš norādīja, ka Bauskas rajona tiesas lēmums tika apstrīdēts gan Ģenerālprokuratūrā, gan AT, taču AT atstāja to spēkā.

Āboliņš arī uzsvēra, ka LAKRA nav saprotama AT interpretācija par Maksātnespējas likuma normām.

Savukārt AT aģentūrai LETA skaidroja, ka maksātnespējas process un iespēja tajā atbrīvoties no parādiem ir paredzēta labticīgiem parādniekiem, nevis bezatbildīgas aizņemšanās sekmēšanai. Lai šo likumā doto iespēju izmantotu, parādniekam ir jāparāda labā griba un disciplinētība. Viens no veidiem, kā tas tiek parādīts, ir kreditoru prasījumu segšana parādnieka iespēju robežās. Tas saskan ar Maksātnespējas likuma mērķi, proti, likuma robežās veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu.

AT, iztulkojot Maksātnespējas likuma normas atbilstoši minētajam mērķim, secināja, ka parādnieka pienākums iespēju robežās segt kreditoru prasījumus bankrota procedūras gaitā saglabājas arī pēc likuma grozījumiem 2014.gadā. To apliecina fakts, ka joprojām ir spēkā Maksātnespējas likuma 140.panta 1.punkta noteikums, ka bankrota procedūras laikā parādniekam ir tiesības saņemt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu fiziskās personas uzturēšanas izmaksas. Tātad atlikusī daļa no ienākumiem, kas nevar pārsniegt vienu trešdaļu, faktisko apmēru nosakot katrā individuālajā gadījumā, ir jānovirza Maksātnespējas likuma mērķu sasniegšanai, proti, parādnieka saistību izpildes veicināšanai. Ja bija paredzēts atbrīvot parādnieku no saistību izpildes bankrota procedūras laikā, tad no likuma bija izslēdzama arī 140.panta 1.punkta norma, taču likumdevējs to ir saglabājis nemainīgu.

Nemainīgs palicis arī likuma noteikums, ka parādniekam ir pienākums bankrota procedūras laikā gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus.

Izvērtējot šos noteikumus kopsakarā, AT sniedza attiecīgo likuma iztulkojumu.

Tiesā piebilda, ka AT noskaidrojot likumdevēja gribu, balstās uz juridisko metodi. Šīs metodes elementi cita starpā ir tiesību normu iztulkošana un tiesību palīgavotu izmantošana. Pie tiesību palīgavotiem pieskaitāmi arī likumdošanas procesa dokumenti, proti, anotācijas, Saeimas komisiju sēžu protokoli, stenogrammas un tamlīdzīgi, kas satur ziņas par pieņemto tiesību normu mērķi, jēgu, pamatojumu. Minētajiem Maksātnespējas grozījumiem šādi palīgavoti nav pieejami.

Ziņas avots: LETA

Saistītās tēmas: Latvijas Kredītņēmēju asociācija

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube