Kamēr valsts nesegs veselības aprūpes pakalpojumu reālās izmaksas, Latvijas lielākās slimnīcas – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca – nestrādās ar peļņu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Pagājušo gadu Latvijas trīs lielākās slimnīcas beidza ar miljonos mērāmiem zaudējumiem. Vislielākie zaudējumi jeb 5,909 miljoni eiro pērn bija Austrumu slimnīcai, kuras apgrozījums gan pieauga par 19,2% un bija 118,516 miljoni eiro. Pēc tam seko Stradiņa slimnīca, kuras apgrozījums pieauga par 17% un bija 104,983 miljoni eiro, 2018.gadu pabeidzot ar 2,756 miljonu eiro zaudējumiem. Bērnu slimnīca pagājušo gadu pabeidza ar 1,353 miljonu eiro zaudējumiem. Pērn Bērnu slimnīcas apgrozījums pieauga par 16% un bija 43,272 miljoni eiro.

Visu slimnīcu vadība publiski un ziņojumos norādījusi, ka slimnīcu zaudējumi galvenokārt saistīti ar to, ka valsts nesamaksā par veiktajiem pakalpojumiem atbilstoši to reālajām izmaksām.

Kā teikts Stradiņa slimnīcas vadības ziņojumā, zaudējumi saistīti ar nepietiekamu finansējumu par saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) līgumu veikto darbu jeb valsts pakalpojumu sniegšanu. Arī Austrumu slimnīcas vadības ziņojumā pausta, ka tās finanšu rezultātu būtiski ietekmē tas, ka NVD noteiktās viena pacienta vidējās izmaksas jeb tarifs nesedz faktiskās stacionāro pacientu ārstēšanas izmaksas.

Tāpat Bērnu slimnīcas vadītājs Valts Ābols intervijā aģentūrai LETA paudis neapmierinātību ar esošo slimnīcu finansēšanas modeli, kurā visvairāk cieš universitātes slimnīcas. Ābols iepriekš norādīja, ka lokālās slimnīcas gadu beidz ar lielāku vai mazāku peļņu, un tas nozīmējot, ka finansēšanas modelī ir disbalanss.

Arī veselības ministre atzīst, ka Latvijas trīs lielāko slimnīcu zaudējumu pamatā ir veselības aprūpes pakalpojumu tarifi, kuri nav pārrēķināti un finansēti atbilstoši reālajām pakalpojumu izmaksām.

Viņķele norādīja, ka valdības atbalsts Latvijas trīs lielāko slimnīcu zaudējumu segšanai netiks lūgts, tomēr viņai skaidrs – kamēr tarifi netiks pārrēķināti atbilstoši reālajām izmaksām, slimnīcu valdes var kaut “lēkt cauri degošiem riņķiem”, bet “savilkt galus” tās nevarēs.

Pēc Viņķeles paustā, Austrumu slimnīcai Toksikoloģijas un sepses klīnika, bet visām slimnīcām reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļas nes lielus zaudējumus, kas tieši saistīts ar to, ka valsts par pakalpojumiem atbilstoši nesamaksā.

Viņķele uzskata, ka finanšu disciplīna ir svarīga arī, ja finansējums ir nepietiekams, tomēr šādos apstākļos sagaidīt, ka slimnīcas strādās ar peļņu, nevarot.

Ziņas avots: LETA

Saistītās tēmas: Ilze Viņķele

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube