Rīgas atkritumu apsaimniekošanā viennozīmīgi nepieciešama konkurence, pat tad, ja visiem atkritumu apsaimniekotājiem ir vienāds tarifs – vinnē tas, kurš strādā efektīvāk, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja AS “Eco Baltia” padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs.

Konkurences padome (KP) iepriekš pauda, ka viens atkritumu savācējs Rīgā ir monopola izveide, savukārt “Getliņi EKO” uzsvēra, ka Rīga ir viena pilsēta, un tajā ir jābūt vienādam atkritumu savākšanas tarifam, un, ja vairākiem atkritumu savācējiem ir jāstrādā par vienu tarifu, tad konkurence tāpat būtu mākslīga. Komentējot to, Tamužs skaidroja, ka arī pašlaik notiek atkritumu apsaimniekošanas konkursi, kuros konkurence ir ļoti asa – pat par dažu centu starpību atkritumu savākšanas tarifā. “Turklāt cenas nav augstas. Tādēļ visu izšķir tas, cik labi tu spēj nopelnīt – cik efektīvi ir izveidoti atkritumu savākšanas maršruti, cik efektīva ir šķirošana, cik labi tu tiec galā ar lielgabarīta atkritumiem. Tās visas ir specifiskas lietas, un kas ir slikts no tā, ja pilsētā ir konkurence?” viņš teica.

“Piemēram, ja pirms 10 gadiem Rīga būtu pateikusi: tagad taksometru pakalpojumus varēs sniegt tikai sarkanās mašīnas! Nu gan jau sliktāk vai labāk cilvēki tiktu vadāti, bet cena īpaši zema gan nebūtu. Taču tagad, kas tikai mums taksometru tirgū nav! Bez ierastajiem taksometriem ir gan kopbraukšanas platformas, gan nu jau elektrisko skrejriteņu noma. Kas pirms 10 gadiem varēja paredzēt, kā attīstīsies tehnoloģijas? Taču, ja tev tirgū ir monopolists, tad kāda viņam ir interese kaut ko attīstīt, kaut ko domāt? Ar atkritumu savākšanu jau stāsts ir visai līdzīgs,” teica Tamužs.

Viņš piebilda, ka līdzšinējā konkurence nav palīdzējusi atkritumu šķirošanai, jo Rīgā ir vissliktākie rādītāji šajā ziņā no visām lielajām Latvijas pilsētām.

Viņaprāt, vaina visdrīzāk ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Rīgas domes neuzstājīgumā. “Ja uzņēmējam skaidri un gaiši pasaka, ka Rīgā tu drīksti strādāt, ja 30% no savāktajiem atkritumiem tiek sašķiroti un man ir kontrolieri, kuri to visu tiešām pārbaudīs, tad uzņēmējs saka: labi, tie ir jūsu noteikumi un mēs tā strādājam. Taču ja tā nav, tad lētāk iznāk maršrutu izbraukt ar vienu mašīnu, visu sagāzt tajā un atkritumu šķirošanas rūpnīcā pēc tam kaut ko “pamuļļāt”. Tas iznāk lētāk un, ja par to maksā, tad kādēļ ne,” viņš norādīja.

Tamužs atzina, ka arī “Tīrīgas” arguments, ka tagad vairāk šķiros un tādēļ būs jāmaksā augstāks tarifs, ir demagoģisks. Viņš skaidroja, ka tagad par sašķirotajiem atkritumiem – par to, ko izmetat iepakojuma un stikla konteineros, – nav jāmaksā. Jāmaksā ir tikai par nešķirotajiem sadzīves atkritumiem.

“Tādēļ arguments, ka vairāk būs jāmaksā, jo tagad būs vairāk atkritumu šķirošanas laukumu… Nu ļoti labi, vajag vairāk šos laukumus. Bet kādēļ Rīgas pilsēta esošajiem operatoriem nevar pateikt: lai jūs turpmāk strādātu, jums ir jāierīko vēl tik, bet jums tik atkritumu šķirošanas laukumu? Un, ja jūs sakāt, ka jums tas maksās tik un tik, tad mums pie vārtiem stāv citi atkritumu savākšanas uzņēmumi, kuri to ir gatavi izdarīt lētāk! Kādēļ tam ir vajadzīgs monopols? Es tam tiešām neredzu nevienu argumentu,” uzsvēra Tamužs.

Tamužs sacīja, ka Rīgā gadā aptuveni tiek savākti trīs miljoni kubikmetru atkritumu. Pašlaik atkritumu savākšanas tarifs par kubikmetru ir aptuveni 11 eiro. “Tas ir rentabli, un visi atkritumu savākšanas uzņēmumi strādā ar peļņu. Nav tā, ka peldas naudā, bet nopelna. Taču tagad saka, ka vidējais tarifs 20 gadu laikā būs ap 17 eiro par kubikmetru. Grozi kā gribi, bet atkritumu apsaimniekotājam tādēļ papildus ienāks vidēji 18 miljoni eiro gadā. Turklāt tā ir tīrā peļņa, jo strādā jau tāpat kā līdz šim. Un tā 20 gadus,” viņš atzina.

Jautāts, kādu nākotni viņš prognozē “Tīrīgai”, Tamužs sacīja, ka būtu “ļoti pareizi un loģiski” rīkoties tā, kā to iesaka KP – visu rūpīgi izvērtēt. “Pašlaik ne rīdzinieki, ne, man šķiet, Rīgas vadība nav iedziļinājusies aprēķinos un argumentos, kādēļ monopols uz 20 gadiem ir labāk nekā, piemēram, trīs nežēlīgi konkurējoši uzņēmumi. Tādēļ labāk, lai KP nosaka pagaidu noregulējumu, mēs varam mierīgi vēl gadu pastrādāt tā, kā strādājām,” viņš teica.

Kā ziņots, KP par iespējamu Eiropas Savienības (ES) dibināšanas līguma pārkāpumu ierosinājusi pret Rīgas domi un “Getliņi EKO” pārkāpuma lietu, kas varētu arī noteikt pagaidu noregulējumu par līguma pārslēgšanas iesaldēšanu.

Pārkāpuma lieta ierosināta par minētā līguma 102.panta pārkāpumiem un pagaidu noregulējums varētu tikt noteikts, lai veiktu padziļinātāku izpēti un pārliecinātos, ka tiešām uzņēmuma un Rīgas domes rīcībā nav pārkāpumu.

Tikmēr dome, neraugoties uz KP darbībām, neplāno apturēt apsaimniekotāju līgumu slēgšanu ar “Tīrīga”.

“Tīrīga” publiskais partneris ir pašvaldībai piederošais atkritumu poligona apsaimniekotājs “Getliņi EKO”, kas nodrošina projekta uzraudzību un vietas atkritumu laukumu izveidei. Savukārt privātais partneris ir SIA “CREB Rīga”, ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji – SIA “Clean R” un SIA “Eco Baltia vide”, kas nodrošinās pakalpojuma sniegšanu.

“Getliņi EKO” ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis “CREB Rīga”. Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājs nodrošinās Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus.

Ziņas avots: LETA

Saistītās tēmas: Eco Baltia

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube