Mēs esam sabiedrība, kas vērsta uz patēriņu – vairāk ražot, lai vairāk patērētu. Tas ir nebeidzams vāveres ritenis, kas – jo ātrāk skrien, jo ātrāk griežas. Un tagad pēkšņi izrādās, ka var iztikt bez izklaides, bez iepirkšanās drudža un bez tā patēriņa. Izrādās, ka cilvēkam vajag daudz mazāk nekā viņš patērē. Tas, ko es saucu par tādu nevajadzīgu dzīves čaumalu, mūsu eksistences čaumalu, tā tiek dīrāta nost. Cilvēks ierauga – ā, cik man maz vajag, lai izdzīvotu! Tā intervijā BNN par cerību, jēgu un baznīcas dzīves norisi ārkārtas situācijas laikā stāsta katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Ar bomi pa pieri

«Ja agrāk cilvēki skrēja savās darīšanās un biznesā, esot aizņemti tikai ar naudas pelnīšanu un karjeras veidošanu un vēl visu ko, tad šodien, kad daudzas iespējas ir nogrieztas, cilvēks tā kā dabūja ar bomi pa pieri. Nācās apstāties,» stāsta arhibīskaps par to, ka cilvēkiem šobrīd ir daudz laika izvērtēt, kā viņi līdz šim dzīvojuši.

Viņš stāsta, ka šajā laikā cilvēka «vērtību skala tiek pozicionēta no jauna», jo cilvēks sāk skatīties, kas tad īsti notiek, un ierauga tādas realitātes dimensijas, kurām līdz šim nepiegrieza vērību.

Kā piemēru vērtību pārlūkošanai viņš min ģimenes, pavadīto laiku ar tām, sakot, ka neveltītajam laikam ģimenei šobrīd ir diezgan smagas sekas. «Līdz šim ģimene ir bijusi atstāta novārtā jeb nav bijusi prioritāte, jo katrs ir skrējis tikai pa saviem biznesiem un nav interesējies ne par saviem bērniem, ne par otro pusīti. Tad tagad, kad pēkšņi sanāk kopā, izrādās, ka viņi nevar paciest viens otru.»

Taču kopumā, runājot par atbalsta punktiem krīzes situācijās, Stankevičs norāda, ka visbiežāk tieši ģimene ir kā atbalsta vieta, kā ligzda, kurā cilvēks var izturēt krīzes laikus, un ka veselīgās ģimenes tagad ļoti novērtē to, ka šobrīd ir vairāk laika cits citam, kas dod ļoti pozitīvu impulsu, atspērienu, stiprinājumu.

Baznīcas uzdevums ir atgādināt, ka ne no maizes vien cilvēks dzīvo

Runājot par to, kas cilvēkiem šai laikā var palīdzēt, arhibīskaps norāda uz psiholoģiskā atbalsta jomu. «Es domāju, psihologiem un psihiatriem tagad rokas ir darba pilnas, jo tiek signalizēts par to, ka tad, kad cilvēkiem izklaides un ārējās darbības dimensija ir piegriezta, viņiem saasinās iekšējās problēmas.»

«Protams, psiholoģiskais līmenis – tas ir viens no līmeņiem. Taču ir vēl nākamais, kas ir garīgais līmenis – cilvēka pamatvērtības. Tas ir jēgas nepieciešamības dzīvē līmenis, un tā ir baznīcas misija mudināt cilvēkus aizdomāties par to, ka cilvēks nav tikai lieta un nav tikai starpcilvēcisko kontaktu, sabiedrības līmenis,» skaidro Stankevičs. «Cilvēks ir vēl kaut kas vairāk.»

Turpinot skaidrot Baznīcas uzdevumu, arhibīskaps tā arī pasaka: «Tas ir sagādāt diskomfortu cilvēkam, kurš dzīvo ilūzijās, un palīdzēt viņam atbrīvoties no tām. Pirmajā brīdī viņš to uztvers kā apdraudējumu, bet tad, kad viņš tiek vaļā, viņš ir pateicīgs par šo palīdzīgo roku.»

«Baznīcas uzdevums ir atgādināt, ka ne no maizes vien cilvēks dzīvo, ka cilvēks nav tikai miesa, viņam ir arī nemirstīga dvēsele, kuras kodols ir gars, kurš ir savienots kaut kur dziļumos ar Dievu, un ka, lai cilvēks varētu pilnvērtīgi dzīvot, viņš nedrīkst aizmirst par šo dimensiju un par komunikāciju ar dievišķo.»

Viņš arī vērtē, ka «diemžēl ar šo mūsdienu Rietumu sabiedrībai ir lielas problēmas, jo tiek mēģināts iestāstīt, ka zinātne, tehnoloģijas atrisinās visas problēmas un ka bez reliģijas var iztikt, jo Dieva eksistenci zinātne, redz, nevar konstatēt ar mēraparātu».

Krīze paver jaunas iespējas

Draudze vienmēr bijusi par to, ka cilvēki pulcējas kopā, lai būtu vienoti ticībā, dalītos tajā, taču nu tas nav iespējams ārkārtas situācijas dēļ. Uz jautājumu, kā tad baznīcai klājas šajā laikā, arhibīskaps nosaka: «Baznīca turpina pildīt savu misiju, neskatoties uz ierobežojumiem.»

Kā pozitīvu aspektu noteiktajiem ierobežojumiem Stankevičs min to, ka tas devis impulsu draudzēm attīstīties tehnoloģiski. Proti, tām jāizdomā, kā nodrošināt iespējas cilvēkiem piedalīties dievkalpojumos attālināti. Kā Pāvils Bībelē saka: «Tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu.» «Šī krīze – tā paver arī jaunas iespējas. Jeb drīzāk – tā mudina izrauties no mūsu ikdienas ritma un meklēt jaunas iespējas, kā aizsniegt cilvēkus,» norāda arhibīskaps.

Pilnu interviju lasiet ziņu portālā BNN.

Foto: Unsplash