Lielākais vairākums iedzīvotāju jeb 90% norāda, ka kultūras pieminekļi Latvijā nav vienmēr pasargāti no to iznīcināšanas, liecina pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” veiktās aptaujas dati. Vienlaikus pārliecinošs vairākums jeb 87% norāda, ka nami, kas atzīti par kultūras pieminekli, Latvijas valstij rada pievienoto vērtību.

Taujāti par to, kam būtu jāuzņemas atbildība par kultūras pieminekļu nosargāšanu Rīgā, vairums iedzīvotāju jeb 69% norāda, ka tā ir Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atbildība. Gandrīz trešdaļa no respondentiem norāda, ka atbildība par kultūras pieminekļu nosargāšanu ir jāuzņemas arī Kultūras ministram, savukārt 25% respondentu norādīja, ka tā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildība un tikpat daudzi uzskata, ka atbildība jāuzņemas Rīgas pilsētas galvenajam arhitektam.

Jāatzīmē, ka tikai 7% respondentu norāda, ka tā ir namu iedzīvotāju atbildība, bet vismazākā atbildība par kultūras pieminekļu nosargāšanu, pēc iedzīvotāju domām, ir jāuzņemas valsts prezidentam – 5%.

Pārliecinošs vairākums (69%) piekrīt apgalvojumam, ka lifta izbūve valsts nozīmes kultūras pieminekļa iekštelpās nav atbalstāma, ja tās rezultātā tiek sabojāts vēsturisks interjers. Vairāk nekā trešā daļa respondentu (39%) uzskata, ka atjaunots interjers nespēj aizstāt vēsturisko oriģinālinterjeru.

Tam, ka kultūras pieminekļi ne vienmēr tiek nosargāti, liecina arī nesenais Alberta ielas 9 nama stāsts. Mākslas eksperts Dr. habil. art. Ojārs Spārītis ir vērsis uzmanību tam, ka Nacionālās Kultūras mantojuma pārvalde ir pieņēmusi nepārdomātu lēmumu, atļaujot Alberta ielas 9 nama iekšējās kāpnēs iebūvēt “mūsdienu tehniskajām un arī ekspluatācijas prasībām, it sevišķi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām neatbilstošu izmēru un apgrūtinošas funkcionalitātes liftu”.

Eksperts norāda, ka izbūvējot starp kāpņu margām lifta šahtu un ierīkojot tajā liftu, kāpņu telpa neatgriezeniski zaudēs savu oriģinālo telpisko kompozīciju un vienoto struktūru. Tiks deformētas kāpņu margas, lifta šahta aizsegs logus un telpa zaudēs dabiskās gaismas avotus. Lifta šahtas izbūve šajā kāpņu telpa nav attaisnojama no funkcionālā viedokļa, jo nodrošinās ieeju liftā tikai pirmā stāva vidū, kas neatbilst vides pieejamības prasībām. Šāds lifts nebūs pieejams cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un arī lifta kabīnes izmēri būs par mazu ratiņkrēslu vai bērnu ratiņu ievietošanai.

Lifta izbūve gandrīz 120 gadus vecas ēkas iekštelpās, ne tikai nav droša, bet arī degradētu arhitektūras pieminekli. Alberta ielas 9 nama iekštelpu interjers tiek uzskatīts par vienu no mākslinieciski vērtīgākajiem kāpņu telpas interjeriem Rīgā. Tas ir reģistrēts kā valsts nozīmes kultūras piemineklis ar valsts aizsardzības Nr.7937 un ir iekļauts arī UNESCO Pasaules kultūras mantojumā. Tomēr, kā izrādās, namam faktiskas valsts aizsardzības pret tā izpostīšanu nav.

“Norstat Latvija” aptauju veica 2020.gada jūnijā, aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus, kuri dzīvo Rīgā un Pierīgā.

Foto: Unplash.com

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube