Eiropas Komisijas publicētajā 2020.gada Eiropas inovācijas reitinga (EIS) rezultātu pārskatā atzinīgi novērtēts Latvijas progress inovāciju veicināšanā. Latvija Eiropas Savienības (ES) valstu vidū uzrādījusi otro augstāko sniegumu uzņēmējdarbības aktivitātē, tādējādi vairāk kā divas reizes pārsniedzot ES vidējo rādītāju.

Jāatzīmē, ka 2019.gadā Latvija ierindota 23. vietā ES dalībvalstu konkurencē, pakāpjoties par vienu vietu, salīdzinot ar 2018.gada pārskata rezultātiem, vienlaikus saglabājot vietu “vidējo inovatoru” valstu grupā, kuru sniegums inovācijas jomā ir no 50 – 95% no ES-27 vidējā līmeņa.

“Inovācijas attīstība ir viena no valsts ekonomikas prioritātēm, kas gan vidējā, gan ilgākā termiņā nodrošinās Latvijas straujāku ekonomikas un produktivitātes izaugsmi, it īpaši pēdējo globālo izaicinājumu kontekstā. Latvijas novērtējums Eiropas inovāciju reitingā apliecina mūsu izvēlētā ceļa pareizību, atbalstot uzņēmumus jaunu, inovatīvu produktu un pakalpojumu ieviešanā, kā arī citās atbalsta programmās. Mēs attīstām ambiciozus inovāciju pilotprojektus un atbalsta programmas, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, viedās pilsētas, biomedicīnas un viedo materiālu virzienos, lai stiprinātu Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju globālā līmenī,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Latvijai ir visaugstākie rezultāti uzņēmējdarbības aktivitātē ES

2019.gadā, salīdzinājumā ar 2018.gadu, Latvija ir uzlabojusi sniegumu septiņās no kopumā 10 inovāciju reitingu ietekmējošām rādītāju grupām. Eiropas Komisijas eksperti īpaši atzinīgi novērtējuši Latvijas sniegumu trīs inovāciju dimensijās – finanses un atbalsts, inovācijas ietekme uz nodarbinātību, kā arī inovācijām labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana. Salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, Latvijai ir visaugstākie rezultāti uzņēmējdarbības aktivitātē, pēdējos trīs gados vidējās iekšzemes kopprodukta izmaiņās un jaunu uzņēmumu dibināšanā.

Šā gada Inovāciju reitingā Latvija uzlabojusi sniegumu vairākos rādītājos, kas kalpo kā priekšnoteikums inovatīvas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības izaugsmei. Piemēram, uzņēmējdarbības aktivitāte ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū par 221% pārsniedz ES vidējo rādītāju. Kopš iepriekšējā pārskata gada pieaugušas investīcijas inovācijām nozīmīgās jomās – publiskā sektora investīcijas pētniecībā un attīstībā pieaugušas par 18%, riska kapitāla investīciju apjoms pieaudzis par 24%. Latvijas ekonomikā pieaudzis uzņēmumu, kas investē nodarbināto apmācībās informācijas un komunikācijas prasmju uzlabošanai, īpatsvars – par 35%. Tāpat Latvijas starptautisko patentu pieteikumu skaits ir pieaudzis par 30%.

Latvijai zemākie rādītāji joprojām saglabājas privātajās investīcijās pētniecībā un attīstībā, mazajos un vidējos uzņēmumos, kas iekšēji veic inovācijas, un doktora grādu ieguvušo skaitā, tādēļ uzsvērta nozīmība turpināt un attīstīt pasākumus pētniecības, attīstības un inovācijas aktivitātes veicināšanai un līdz ar to šo rādītāju uzlabošanai.

Vienlaikus ziņojumā teikts, ka ES sniegums kopumā inovācijas jomā ir uzlabojies četrus gadus pēc kārtas, un jau otro gadu pēc kārtas ES inovācijas rādītāji ir labāki par Amerikas Savienoto Valstu rezultātiem. Tomēr ES joprojām atpaliek no Dienvidkorejas, Kanādas, Austrālijas un Japānas nemainīgi augstajiem rādītājiem.

Eiropas Komisijas veidotais EIS ietver 10 dimensijas, ņemot vērā 27 inovāciju ietekmējošus indikatorus tādās jomās kā cilvēkresursi, pievilcīga pētniecības sistēma, inovācijai labvēlīga vide, finanses un atbalsts, uzņēmumu investīcijas, uzņēmumu inovētspēja, sadarbība starp zinātni un uzņēmējdarbību, intelektuālie aktīvi, inovācijas ietekme uz nodarbinātību un inovācijas ietekme uz pārdošanu. Pilns EIS ziņojuma teksts ir pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

Foto: Unplash.com