Pedagogiem nepieciešama skaidra vīzija, par ko nākotnē kļūs viņu skolēni. Ir jātic un jāspēj saskatīt katra bērna potenciālu, stāsta Latvijas Universitātes profesore, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes locekle Laima Geikina.

Savā viedoklī viņa iepazīstina ar pedagogu un skolu vadītāju aptaujas rezultātiem*, norādot, ka 88,6% pedagogu atzīst – attālinātās mācības atklāja izglītības sistēmas priekšrocības un trūkumus.

Aptaujā noskaidrots, ka lielai daļai pedagogu trūkst vīzijas par to, kādai jābūt izglītībai nākotnē. Tomēr, kā atzīmē biedrības valdes locekle, ikvienam skolotājam nepieciešama vīzijai par nākotni, par to, kādi būs skolēni un ko nesīs viņu izvēles. “Ja ir šāda vīzija, ir vieglāk iedrošināt un motivēt skolēnus. Bērniem ir jātic un jāspēj saskatīt viņu potenciāls. Un vēl ir jācenšās radīt visus nepieciešamos apstākļus, lai bērni būtu ieinteresēti izglītoties,” viedokli pauž L. Geikina.

Kādus plusus devis pandēmijas laiks?

Aptauja piedalījās 68,8% pedagogi vecumā no 40 līdz 60 gadiem un lielākā daļa no viņiem pauž viedokli, ka darbam skolās jāpiesaista jauni cilvēki. “Tas nozīmē, ka arī paši skolotāji apzinās paaudžu nomaiņas nepieciešamību. Šis fakts vērtējams ļoti pozitīvi, tāpat kā pedagogu spēja saskatīt ieguvumus no attālinātajām mācībām. Lielākā daļa novērtē to, kā iespēju apgūt jaunas prasmes un norāda, ka tā bijusi noderīga pieredze. 98,6% pedagogu norādījuši, ka šajā laikā ir uzlabojušās viņu digitālās prasmes. Tas ir ļoti labs sasniegums,” komentē profesore.

Vienlaikus jāatzīmē, ka ļoti liels skaits pedagogu (86,8%) atzinuši, ka attālinātās mācības bērnos ir attīstījušas patstāvību. Vairāk par pusi (61,2%) norāda, ka tā bija iespēja nodrošināt individuālu pieeju katram bērnam, bet 79,9% – ka šāds process ļāvis pilnveidot profesionālo darbību. Gana liela daļa (67,1%) pedagogu pēc attālinātajām mācībām atzīst, ka viņiem trūkst digitālo prasmju.

Nākotnē būtu svarīgi pieņemt kopīgus lēmumus

Cerams, ka attālinātās mācībās aizvadītais posms kalpos par mācību un iedvesmu jaunām idejām un aktivitātēm. Bija daudzas skolas, kurās vadība nesasauca pedagogus vienkopus un nenolēma par vienotu pieeju darbam vai vienas platformas izmantošanu, kas apgrūtināja visu procesu kopumā. Līdzīgās situācijās nākotnē katrā skolā būtu svarīgi pieņemt kopīgus lēmumus, rīkot seminārus un apmācības, lai parādītu dažādu platformu iespējas. Tad arī pedagogi spēs daudz veiksmīgāk izmantot dažādas iespējas, uzskata valdes locekle.

Latvijā joprojām ir vietas, kur nav interneta

Pozitīvi vērtējams arī tas, ka skolotājiem bija pieejami dažādi tiešsaistes materiāli, taču, diemžēl, trūka tehnisko līdzekļu. “Ja runājam par šobrīd tik aktuālo izglītības pieejamības jautājumu, jāmin arī tehnikas un interneta pieejamība, kas šajā ziņā ir noteicošais faktors. Apsveicami, ka bija dažādas privātās iniciatīvas, kuru ietvaros vāca, laboja un atjaunoja datortehniku, lai nodotu to bērniem, tomēr nodrošināt katram bērnam savu datoru, īpaši daudzbērnu ģimenēs, nav vienkārši. Attālinātās mācības parādīja, ka tehnoloģiju jautājums ir arī izglītības pieejamības jautājums, tāpēc tehniskie instrumenti jāiekļauj mācību līdzekļu grozā, ar ko jānodrošina katrs izglītojamais. Un arī interneta pieslēgums. Diemžēl, bet 21.gadsimtā Latvijā joprojām ir vietas, kur nav interneta,” sarūgtināta ir biedrības pārstāve.

Domas dalās par to, ka, mācoties digitālā vidē, nevar uztvert bērnu emocijas

84,9% pedagogu norādījuši, ka attālinātās mācības nav ļāvušas uztver bērnu emocijas. “Tam sliecos nepiekrist, jo, liekot lietā mikrofonus un kameras, ir iespējams pilnvērtīgs kontakts arī klasēs ar lielu skolēnu skaitu,” saka L. Geikina. 74,3% norādījuši, ka attālināti bija grūtāk organizēt mācības, bet 80,4% atzinuši, ka klātienē var veidot labākus un atbilstošākus uzdevumus.

Manuprāt, šī pieredze mums kārtējo reizi apliecināja arī to, cik būtiska ir komunikācija. Ja Izglītības un zinātnes ministrija nepietiekami komunicē ar skolu vadītājiem, ķēdīte turpinās arī no vadības līdz pedagogiem. Gan politikas veidotājiem, gan skolu vadībai un pedagogiem jāiemācās jēdzīgi jautāt un sakarīgi atbildēt. Tas attiecināms uz visiem līmeņiem, jo ir svarīgi ne tikai klausīties, bet arī uzklausīt, viedoklī dalās Neatkarīgās izglītības biedrības valdes locekle.

Secinājums viens – jāmaina domāšana!

Valdes locekle secina, ka, apkopojot mācības, ko izglītībā nesusi pandēmija, jāizdala vairāki punkti – jāturpina darbs pie pedagogu prestiža celšanas, kas sekmēs jaunu cilvēku ienākšanu skolās, jāveido ciešāka uzticība visos izglītības līmeņos – no pedagogiem līdz politikas veidotājiem un otrādi. Tāpat jāmaina domāšana, klases un skolas līmenī mudinot domāt plašāk, jo gadiem ilgi izmantotie algoritmi mūsdienās vairs nedarbojas. “Pedagogs nav tikai skrūvīte sistēmā – katram skolotājam ir jābūt vīzijai par audzēkņu, priekšmeta, skolas un izglītības kopējo attīstību. Katram jāsaprot, ka esam atbildīgi, lai mums kopā izdotos,” tā L. Geikina.

* Neatkarīgās biedrības īstenotajā aptaujā piedalījās vairāk nekā 200 pedagogi un skolu vadītāji (83,1% pedagogu un 16,9% skolu vadītāju). 42% respondentu pārstāv skolas Rīgā vai Pierīgā, 33,8% – novadu ārpus Rīgas vai 24,2% – pilsētu ārpus Rīgas. Lielākā daļa respondentu – 39,3% – bija vecumā no 50 līdz 60 gadiem, 21,5% – no 40 līdz 50 gadiem, 17,8% – vecumā no 30 līdz 40 gadiem, 11,4% – vecumā virs 60 gadiem, 10% – vecumā līdz 30 gadiem. Lielākā daļa no respondentiem – pedagogiem (23,6%) bija latviešu valodas un literatūras skolotāji, 15,9% – svešvalodu skolotāji, bet 12,6% – matemātikas skolotāji. Aptaujā piedalījās arī citu priekšmetu pedagogi.

Foto: Unplash.com

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube