2018.gadā vislabāk apmaksātā profesiju grupa bija kuģu un gaisa kuģu vadītāji un tehniskie speciālisti, kuru bruto mēneša darba samaksa bija vidēji 3 279 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darba samaksas struktūras apsekojuma dati.

Starp labāk atalgotajām profesiju grupām ierindojas arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji (2 931 eiro) un programmētāji, lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi (2 644 eiro).

Zemākais algas rādītājs – ielu tirgotājiem

Pārdevēji, kas pārdod dažādas preces (izņemot pārtiku) ielās, stadionos, kinoteātros, teātros un citās sabiedriskās vietās, vidēji mēnesī saņēma 518 eiro lielu algu pirms nodokļu nomaksas, kas ir zemākais rādītājs starp visām profesiju grupām. Mazākie atalgojumi bija arī bērnu pieskatītājiem un skolotāju palīgiem – 588 eiro, atkritumu savācējiem – 621 eiro, pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādniekiem – 625 eiro, māju, viesnīcu un biroju apkopējiem un palīgiem – 632 eiro, kā arī apģērbu izgatavotājiem, individuālās aprūpes darbiniekiem, zivsaimniecības darbiniekiem un medniekiem, kuru algas pirms nodokļu nomaksas bija mazākas par 700 eiro.

Labāks atalgojums darbiniekiem ar augstāku izglītību

Abu dzimumu darbinieki ar augstāko izglītību bija labāk atalgoti nekā vidējo un zemāku, arī profesionālo, izglītības līmeni ieguvušie, taču sievietes 2018.gadā vidēji pelnīja mazāk nekā vīrieši visās iegūtās izglītības grupās.

Visaugstākais vienas stundas vidējais atalgojums bija vīriešiem un sievietēm ar doktora grādu (attiecīgi 12,40 un 10,25 eiro) un maģistra grādu (9,80 un 7,57 eiro). Darbiniekiem, kuru izglītība ir zemāka par sākumskolas izglītību, vidējais stundas atalgojums bija 3,50 eiro vīriešiem un 3,14 eiro sievietēm.

Vienlaikus jāmin, ka 2018.gadā visaugstākais vidējais mēneša atalgojums bija darbiniekiem ar darba stāžu no 15 līdz 19 gadiem, zemākais – darbiniekiem, kas nostrādājuši mazāk par vienu gadu. Vidējā darba samaksa būtiski neatšķīrās darbiniekiem ar 1 līdz 9 gadu darba pieredzi un tiem, kas nostrādājuši 30 un vairāk gadus vienā uzņēmumā vai iestādē.

Vairāk nekā ceturtdaļai darbinieku ir noslēgts koplīgums

Darba samaksas struktūras apsekojumā tika apkopota arī informācija par noslēgtajiem koplīgumiem un nostrādātajām un apmaksātājam virsstundām. Koplīgumu slēgšanu var ierosināt gan darba devējs, gan darbinieku pārstāvji vai organizācijas. Slēdzot darba koplīgumu, darbinieki iegūst labvēlīgākus darba tiesisko attiecību nosacījumus salīdzinājumā ar spēkā esošajiem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

2018.gadā ar koplīgumiem tika aptverti 27% darbinieku. Lielākais aptverto darbinieku īpatsvars no kopējā darbinieku skaita nozarē bija izglītības (64,0%), veselības un sociālās aprūpes (61,3%) un enerģētikas (65,1%) nozarēs.

Kuri nozaru pārstāvji visbiežāk strādā virsstundas?

2018.gadā apmaksātas virsstundas strādāja 5,1% no visiem darbiniekiem. Pēc darba devēju sniegtajiem datiem, apmaksātās virsstundas biežāk tika uzrādītas iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru profesiju pamatgrupas darbiniekiem – virsstundas ir reģistrētas 11,8% darbinieku. Visretāk apmaksātas virsstundas tiek norādītas starp vadītājiem (1,4%) un vecākajiem speciālistiem (2,4%).

Darba samaksas struktūras apsekojums visās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek veikts reizi četros gados pēc vienotas metodoloģijas, nodrošinot rādītāju salīdzināmību un vienlaicīgi izvairoties no datu nodrošinātāju pārmērīga sloga.

Foto: Unplash.com

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube