Džordžs Volkers Bušs ir teicis: Kļūt par tēvu ir pavisam viegli, būt par tēvu ir daudz grūtāk…

Jau šajā nedēļas nogalē visā Latvijā tiks atzīmēta Tēva diena. Par godu gaidāmajiem svētkiem sirsnīgā sarunā par tēva lomu pastāstīs  Superbingo vadītājs un hokeja kluba Dinamo tehniskais direktors Armands Simsons. Jau sarunas sākumā pirmie Armanda vārdi ir ļoti līdzīgi Dž. V. Buša atziņai: “Kļūt par tēti ir viens, bet būt par tēvu saviem bērniem – tas ir daudz vairāk, spēcīgāk, atbildīgāk.” Ja vien ar vārdiem varētu atspoguļot Armanda smaidu, kad viņš runā par savu ģimeni, tas būtu vareni! Šī publikācija būs veltījums visiem pasaules tētiem.

“Manas meitas esmu es”

It kā šķietami vienkāršs jautājums, kas, Armanda prāt, slēpjas zem vārda tētis. Skaidrs, ka vienā vārdā to nevar aprakstīt, viņš saka: “Manuprāt, ka vārds tēvs sevī ietvert milzum daudz īpašības vārdu. Ja man jānosauc daži no tiem, tad es teiktu – tēvs ir klints, mugurkauls, tēvs ir cilvēks, uz kuru var paļauties visās dzīves situācijās. Arī šobrīd, lai gan esmu pieaudzis un man ir pašam sava ģimene, tētis ir vajadzīgs joprojām.”

Armandam ir piecas dzīves sievietes, sieva Iveta un četras brīnišķīgas meitas – Patrīcija Paula, Eimija Pola, Heidija Petra un mazulīte Odrija Pērle.

Iedziļinoties šajā it kā šķietami pavisam vienkāršajā jautājumā, Armands min, ka tas, protams, neaprobežojas vien ar vienu raksturojumu – atbildība. “Tas ir visa pamats. Es it kā varētu teikt, ka esmu pieredzes bagāts tēvs savām četrām meitenēm, bet joprojām mēs ar sievu, savu draudzeni, savu dzīves karalieni, joprojām mācāmies būt par labiem vecākiem un arī par draugiem saviem bērniem. Manas meitas esmu es, viņas ir mans spogulis. Gan viņas mācās no manis, gan es no viņām. “Būt par tēvu, pēc Armanda domām, ir viena no dzīves lielākajām dāvanām – gan tu pats vari ieņemt šo lomu, gan tas, ka tev ir tētis.”

It īpaši šobrīd laiki ir visādi, ir labāki, ir ne tik labi, bet Armands uzsver, ka tēvam būt nozīmē nest atbildību par savu ģimeni. Tētis un mamma ir lielās svētnīcas jeb ģimenes vadītāji. Tieši no vecākiem ir atkarīgs, cik ģimene būs spēcīga un cik bērns nākotnē būs spēcīgs, mīlošs vecāks saviem bērniem.

Un tomēr… Tāpat kā mīlestībai ir dažādi veidi, tāpat cilvēkiem ir dažādi viedokļi par to, kādai būtu jābūt ģimenei, kas ir spēcīga ģimene, kas vispār ir ģimene. Jautājums Armandam, kā cilvēkam, viņaprāt, rodas izpratne par šīm lietām – augot savā ģimenē vai to iemāca paša pieredze? Viņš min, ka abējādi. “Esmu ļoti lepns un gandarīts, ka man joprojām ir gan tētis, gan mamma un maniem bērniem ir gan ome, gan opis, jo dzīvē gadās taču visādi.”

Sarunas laikā Armands atceras arī savu bērnību, stāstot: “Atceros, ka tētis, varēja vai nevarēja, bija naudas vai nebija, vienmēr rūpējās visādā ziņā, lai mums ar māsu nekā netrūktu. Protams, ka laiki ir bijuši visādi. Ir bijis jādomā arī par to, kā mēs dzīvosim, kā ēdīsim. Un šobrīd es saprotu, cik grūti bija tētim pateikt “nē” kādām mūsu iegribām. “Nē” ne jau tāpēc, ka viņš negribētu, bet tāpēc, ka vienkārši nesanāca. Es bieži lūdzu Dievu, kaut nekas tāds nepienāktu, ka man ir jāsaka “nē” elementārām lietām tikai tāpēc, ka nav iespēju. Tā ir tā lielākā atbildība. Ja manām meitenēm ir viss kārtībā, tad arī es jūtos iekšēji laimīgs.”

Kā vīrietis nobriest par tēvu? Armanda vecākajai meitai šobrīd ir 14 gadu. Kas palicis atmiņā no pirmā bērniņa gaidīšanas laika, kad viss nezināmais bija vēl tikai priekšā? Kā Armands nobrieda vai sagatavoja sevi – nu es būšu tēvs?!

“Jāsaka, ka smieklīgi, bet es spilgti atceros katru gaidīšanas laiku. Protams, ka, gaidot pirmo meitiņu, bija liela neziņa un cilvēciskas bailes, kā tagad dzīvosim, jo iepriekš jau zināmu laiku bijām dzīvojuši kā draugs ar draudzeni un vīrs ar sievu.” Armands atceras, ka vēl pirms bērnu nākšanas pasaulē ģimenē bija divi kaķi, par ko bija jārūpējas, tāpēc viņš smaidot teic, ka pārim sākumā jāpaņem kaķis – tas varētu būt labs ģenerālmēģinājums ģimenes paplašināšanai.

Ar pilnu raksta materiālu var iepazīties, spiežot ŠEIT.