Maģiska miera sajūta. Latvijas dabas smarža, bērza, ozollapu, kadiķu, egļu un priežu pieskārieni ādai. Smaržīga tēja, kas domās aizved uz saulainu pļavu. Mirklis, kad aizklīst visas sliktās domas. Var dzirdēt, kā sprakšķ ogles. Miers. Mazā ainiņa tikai ir mazs ieskats tam, kādu labsajūtu var iegūt, ejot pirtī. Šīs nedēļas chillpill.lv saruna ar sertificētu pirtnieku un SPA masieri Jāni Zustrupu, kurš pastāstīs par to, kāpēc cilvēkam ir nepieciešama pirts, par savu pieredzi Pirts skolā, kā arī dos vērtīgus padomus, lai pirts apmeklējums būtu baudāms un sniegtu piepildījumu miesai un garam.

Kā ierasts, sāksim ar iepazīšanos, sarunā vairākkārt tiks pieminēta Jāņa sieva Lienīte, jo arī viņa ir sertificēta pirtniece. Jānis un Lienīte Zustrupi – partneri gan dzīvē, gan darbā. Tā teikt, uz viena viļņa, abi ir profesionāli pirtnieki nu jau piecus pilnus gadus. “Jā, jau piecus gadus tā ir mūsu ikdiena – sniegt cilvēkiem labsajūtu caur pirti, masāžām, pieskārienu, dabu.”

Noteikti jājautā, kā radās ideja par šādas profesijas izvēli? Jānis atklāj, ka līdz 2014.gadam, kad laulātie abi iestājās Pirts skolā, iepriekš nebija bijusi darīšana ar pirti, sakot Jāņa vārdiem. “Man pirts līdz tam bija asociējusies vien ar ballītēm, sieva gan darba pasākuma ietvaros reiz bija bijusi pie pirtnieka, taču tā bija arī vienīgā pieredze.” Jānis un Lienīte ir ne vien mācījušies Pirts skolā, bet arī ieguvuši kvalifikāciju kā SPA meistari. 

Dzīvē pienāk mirklis, kad kaut kas ir jāmaina. Uzdrošināšanās noved pie dzīves piepildījuma

Jānis pirms iestāšanās Pirts skolā vairākus gadus vadīja mazumtirdzniecības uzņēmumu. “Tā bija pastiprināta spriedze un stress, es sapratu, ka šāds dzīvesveids mani neapmierina. Sapratu, ka nepieciešams kaut ko mainīt, bet ko, kur un kā – nebija ne jausmas.” Vienīgais Jāņa uzstādījums bijis, ka viņš vēlējās tādu darbu, par kuru ir 100% atbildīgs pats, ka viss ir atkarīgs tikai no paša Jāņa.

“Patiesībā tai mirklī notika daudz likumsakarības, kāpēc mēs iestājāmies Pirts skolā, un tajā brīdī nebija skaidrs, ka tā būs profesijas maiņa, sākotnēji tā bija ideja par dzīvesveida maiņu. Kas attiecas uz mani, ja reiz esmu savu laiku un līdzekļus kaut kur ieguldījis, respektīvi, Pirts skolā, tad zināju, ka savā dzīvē to arī likšu lietā,” mērķtiecīgi saka Jānis.

Turpinot viņš stāsta: “Kad iestājāmies skolā, es ļoti ātri aizgāju no sava darba. Tas bija laiks, kad pavisam negaidīti pārcēlāmies no pilsētas uz laukiem. No tā brīža arī darbojos šajā sfērā.”

Reizē jautājums pirtniekiem izskanēja – vai arī pašiem ir sava pirtiņa, kur uzņemt klientus? Jānis atbild, ka šobrīd nav, “mēs strādājam nomas pirtīs Jelgavas novadā un Ķekavas pusē, kā arī braucam pie klientiem uz mājām.” Meistars atklāj, ka idejas par savu pirtiņu ir, taču ideju līmenī. “Būvēt savu pirti strādāšanai ir ļoti dārgi, ja mēs ņemam to intensitāti pirtī, ko varam nodrošināt, tad tas neatmaksājas. Tas vairāk būtu emocionāls resurss.”

Sieva un vīrs – abi pirtnieki

Un tik interesanti, ka gan vīrs, gan sieva – abi ir pirtnieki. Kā klienti izvēlas, pie kura vērsties? “Sāksim ar to, ka jebkurš meistars, kurš individuāli strādā ar cilvēku, katram ir cita tehnika, rokraksts un savs klients. Katrs jau pats jūt, pie kā vērsties un kurš sniegs tās sajūtas, kuras cilvēkam nepieciešamas. Mēs klientus nedalām, viņi paši izvēlas. Darba struktūra mums ir līdzīga, bet “rokraksti” atšķiras.”

Jānis vairākkārt pieminējis vārdu rokraksts, tad kāds ir viņa rokraksts, bet kāds – sievas Lienītes? “Mans jājamzirdziņš pirtī noteikti ir nedaudz lielāks karstums, nedaudz smagāks darbs ar ķermeni (ar muskuļiem, kompresēm, ar izkustināšanu), savukārt Lienītei vairāk ir apčubināšana, lutināšana. Katram ir kaut kas savs vajadzīgs.”

Pieci gadi jau ir kāds laiks, kad var arī izkristalizēt dažādus jautājumus, piemēram, vai cilvēki izvēlas pirts rituālu, jo jūt tā nepieciešamību vai, piemēram, vairāk tās ir dāvanas. Cik cilvēki ir izzinoši par pirts rituāliem, tā ir izklaide vai tomēr pamatots lēmums? Jānis komentē: “Klientu kategoriju ir diezgan daudz. Pirts, ja drīkst tā izteikties, kļuvusi par modernu lietu pēdējos gados, tā atdzimst un iemanto savu popularitāti. Citi vēlas izmēģināt, citiem tas ir nepieciešams veselības uzlabošanai.”

Tomēr reizē Jānis min, ka pakalpojums pie profesionāla pirtnieka nav lēts prieks, “tas ir laikietilpīgs, smags un grūts darbs, attiecīgi arī maksā. Mūsu sabiedrībā nolikt 150–200 eiro par pirtošanās dienu, ne katrs to var ik nedēļu.” Protams, ka lielu daļu klientu sastāda arī tie, kuriem pirts uzdāvināta kā dāvana, piemēram, jaunlaulātie vai vedēji.

Pirts skola – kā iegūt pirtnieka sertifikātu?

Nevaram arī palaist garām pirtnieka stāstījumu par pašu Pirts skolu jeb – kā Latvijā var iegūt šādu sertifikātu? Uzreiz nepieciešams atzīmēt, ka Lienīte un Jānis ir Latvju pirts un SPA asociācijas valdes locekļi. Abi aktīvi piedalās dažādos procesus,  viens no tiem ir – pirtnieka profesijas standartu izstrāde. “Galvenā doma ir, lai visā Latvijā ir viena vienota sistēma, jo šobrīd Latvijā ir profesija pirtnieks, bet profesija kā tāda nav reglamentēta.

Ir ļoti daudz skoliņas, lielākas un mazākas, tāpat ir meistari, kuri veic pirtnieku apmācību, bet ne pēc vienotas apmācības, līdz ar to katrs apmāca pirtniekus pēc sava redzējuma un zināšanu bāzes, tas nozīmē, ka mēs nevaram runāt par vienotu līmeni. Visiem ir taisnība, bet viena skeleta nav.”

Jānis un Lienīte absolvējuši Pirts skolu SIA, kurai ir akreditēta programma, taču tā nav piesaistīta standartam, viņš skaidro.

Ļoti bieži pirts rituālam piesaistīta tieši veselības uzlabošana. Tik būtiski noskaidrot arī to, vai skolā tiek paplašināti apgūts šis lauks, iespējams, ka ne visi cilvēki var iet pirtī. “Cilvēka fizioloģijai un veselībai bija diezgan daudz stundu, kuru laikā mēs apguvām un atsaucām atmiņā lietas par cilvēka anatomiju. Protams, ir ļoti daudz specifisku procesu, kas notiek ar cilvēka ķermeni pirtī, to esmu apguvis ne tikai pie mūsu pašu meistariem, bet arī pie meistariem ārpus Latvijas robežām – Krievijā un Lietuvā. Tomēr, ņemot vērā manu zināšanu bāzi, es teiktu, ka saudzīga iešana pirtī ir piemērota teju ikvienam cilvēkam.”

Cilvēki neizprot, ko īsti nozīmē labsajūta

Uz jautājumu, ko pirts cilvēkam dod, Jānis atbild, ka viena no pamatlietām ir labsajūta, taču “patiesībā labsajūtu lielā mērā cilvēki neizprot”. Labsajūta ir milzīgs resurss, kas mūsdienu cilvēkam ir ļoti vajadzīgs. Tā ļauj atslābināties, noņemt saspringumu. Labsajūta nav “kaifiņš” uz mirkli, jo patiesībā tā ietekmē cilvēka funkciju dažādos virzienos ilgtermiņā. Tas attiecas gan uz masāžu, gan uz pirti. Pirts to iedod ļoti dziļi un tā pēc tam strādā vēl ļoti ilgi. Labsajūta un psihoemocionālais aspekts ir ļoti svarīgs.”

Tālāk Jānis min arī fizikālos aspekti, kas ir, piemēram, izsildīšanās, izsvīšana jeb detoksikācija, limfātiskās sistēmas aktivizēšana, asinsrites uzlabošana, tas ir arī darbs ar muskuļiem, arī vielmaiņas procesi tiek ļoti labi ieslēgti. Āda kā lielākais orgāns ir tiešā saskarsmē ar ārējo siltumu, tiek stimulēta kapilārā sistēma, āda attīrās, uzlabojas tās kvalitāte. Tāpat arī kosmētiskā daļa, kurā iekļauta skrubēšana, medošana, skaidro pirtnieks.

3–5 stundas garš pirts rituāls

Standarta pirts rituāls ilgst 3–5 stundas. Gana ilgs laiks, tie, kuriem pirts ir sveša ābece, varētu likties – ko gan tik ilgi  var darīt pirtī. “Daudzi pirtnieki, iespējams, nepiekritīs manam viedoklim, ja mēs runājam par pirts rituālu, tad, manuprāt, šis termins ir ļoti vispārīgs apzīmējums iešanai pirtī. Ja mēs skatāmies strukturētāk, tad es vēlētos iedalīt trīs kategorijas – pirmā no tām ir pirtēšanās, kuru vada profesionāls pirtnieks, kurā cilvēks atnāk vienkārši nopērties, izbaudīt procedūru bez dziļākas idejas.

“Tad jau seko pirts rituāls. Te gan es varētu teikt, ka pirts ir kā resurss, lai veiktu kaut kādas izmaiņas sevī. Te arī būs pirts procedūru kopums, bet kur jau cilvēks iet ar dziļāku jēgu, piemēram, sakārtot galvu. Tad pirts būs resurss, ar kā palīdzību to varēs izdarīt. Pirts rituālā gan nepietiks vien ar baudīšanu, būs jāstrādā pašam ar sevi, lai veiktu izmaiņas sevī. Tālāk trešais līmenis – rituālās pirtis. Tās ir pirtis, kas notiek pēc konkrēta scenārija, tā, piemēram, ir jaundzimuša bērniņa pirmā pirtošanās, jaunlaulāto pirts, gadskārtu pirts, dzimšanas dienas pirts utt. Tas ir tas, kā es redzu pirti.”

90.gadu beigas – alkohols un “rasola” pirtis

Pats Jānis jau sākumā atklāja, ka vēl pirms sešiem gadiem pirts asociējās ar ballītēm. Tomēr te gan Jānis liek uzsvaru, ka alkohols ar pirti nekādā gadījumā nevar būt savienojams. “Pirtī ir jāiet ar pustukšu vēderu un skaidru galvu, tad tas būs veselīgi, taču minētā kombinācija var ļoti kaitēt un novest pat līdz insultam. Pirts tomēr ir bīstama vide, ir karsts, slapjš, pēc tam lec ūdenī, te vajadzētu tomēr saglabāt skaidru prātu, lai pasargātu sevi no traumām.”

Jānis atklāj, ka sieva Lienīte piedāvā savus pakalpojumus grupām, piemēram, meiteņu grupas ballītes. “Ballīte ir, jā, sievietes, meitenes čalo savā starpā, bet nav saucamās “rasola” pirtis, nav pieēšanās un piedzeršanās. Tas notiek skaidrā prātā, ar tējiņām, ar vieglām uzkodām, pašas taisa skrubīšus, iet pirtī, un pirtniece vada cauri šiem procesiem.”

Runājot par to, kāpēc un kad “rasola” pirts kults iegājis pie mums, Jānis min, ka tās varētu būt 90.gadu beigas un 2000.gadu sākums. “Tad arī bija šis laiks, viesu nami, visi jautrā prātā, plikas meitenes un visiem jautri, taču nupat jau mēs aizejam uz to sākuma ideju, ko pirts dod veselībai un labsajūtai. Iešana pirtī kļūst koncentrētāka un arī mēs ļoti strādājam pie izglītošanas – gan asociācija kopumā, gan es kādu laiku strādāju arī pie “pirtī iešanas A,B,C”, kur vienkārši mācu cilvēkiem, kā veselīgi, saprātīgi, droši iet pirtī arī bez pirtnieka.”

Kurus uz lāvas pirtnieks neņems?

Pirtnieks atzīmē, ka ir ļoti svarīgi, lai cilvēks pret pirtnieku ir ļoti atklāts par veselības stāvokli un neko neslēpj. Pirtnieks pieņem lēmumu, vai cilvēks var iet pirtī vai nē.

Turpinājumu  lasi šeit – Chillpill sarunājas | Saruna ar pirtnieku: Pirts ir kaut kas daudz vairāk par jautru prātu un kailām meitenēm