Salīdzinot ar pavasari, kad sākās COVID-19 pandēmija un cilvēki godprātīgi ievēroja piesardzības pasākumus, pašlaik Latvijas iedzīvotāju uzvedība ir būtiski mainījusies. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju neievēro piesardzību, un to aktivitāte šoruden ir atgriezusies līmenī, kādā tā bija pirms COVID-19 krīzes, negatīvi ietekmējot epidemioloģisko situāciju valstī, liecina Latvijas Universitātes (LU) un “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) veiktā iedzīvotāju uzvedības analīze.

Ja pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas pavasarī iedzīvotāju aktivitāte no pilsētu un darba centriem strauji pārvietojās uz dzīvojamiem rajoniem un ārpus pilsētām, tad aktuālie dati par rudeni liecina, ka iedzīvotāju aktivitāte ekonomiskajos centros ir atgriezusies līmenī, kādā tā bija pirms COVID-19 krīzes, secināts uzvedības analīzē.

“Jau pavasarī, kad veicām mobilo datu analīzi pirms un pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas, atklājām, ka lielākā daļa cilvēku godprātīgi ievēroja norādījumu #paliecmājās. Un tas deva rezultātu – Latvija tika atzīta par globāla līmeņa piemēru cīņai ar COVID-19 pandēmiju. Tas, iespējams, ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vasaras atpūtu varējām baudīt bez ierobežojumiem, bet rudens sezonu sākām, kā ierasts. Diemžēl visam ir sava cena, šajā gadījumā – veselības, jo līdz ar iedzīvotāju aktivitāti pieaudzis arī saslimušo skaits,” uzsver LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (LU BVEF) dekāns prof. Gundars Bērziņš.

Saskaņā ar veikto analīzi – Latviju ir iespējams sadalīt divās daļās – apdzīvotās vietās, kas bija aktīvas ārkārtējās situācijas laikā, un vietās, kur vislielākā aktivitāte vērojama pirms un pēc ārkārtējās situācijas. Salīdzinot situāciju Rīgā šā gada 24.martā (otrdiena), kad Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija, ar situāciju 27.septembrī (otrdiena), var redzēt nozīmīgas iedzīvotāju aktivitātes izmaiņas.

Analīzē secināts, ka būtiski pieaugusi aktivitāte trīs tipa objektos – izglītības un zinātnes iestādēs, mazumtirdzniecības vietās un ārstniecības iestādēs. Savukārt samazinājusies aktivitāte galvaspilsētas dzīvojamajos rajonos.

Novērtos cilvēku pieplūdums

LU eksperte un LLU Zinātņu prorektore prof. Irina Arhipova stāsta: “Cilvēku pieplūdumu var redzēt tādās vietās kā, piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmija un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, kā arī t/c “Alfa”, “Spice” un “Akropole”. Izņēmums ir t/c “Origo” un “Galerija Centrs”, kuros aktivitāte pret iepriekšējo gadu ir kritusies, bet joprojām ir salīdzinoši augsta.”

“Analizējot mobilā tīkla notikumu statistikas datus par Rīgas lielākajiem tirdzniecības centriem, var redzēt, ka iedzīvotāju aktivitāte tajos šoruden ir gandrīz sasniegusi pērnā gada līmeni attiecīgajā laika periodā, kas diemžēl sekmē slimības izplatīšanos un palielina risku saslimt ar COVID-19 teju ikvienam. Tāpēc, ņemot vērā vairāku tirdzniecības centru labo praksi un vērienīgas pūles e-pakalpojumu ieviešanā, vēlos aicināt Latvijas iedzīvotājus pārdomāt savus “pirms pandēmijas” ieradumus un arvien aktīvāk izmantot tirgotāju piedāvātās iespējas iepirkties digitālajā vidē,” norāda LMT prezidents prof. Juris Binde.

Dati apliecina, ka pastāv tieša saikne starp iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un COVID-19 izplatību, proti, jo aktīvāki ir Latvijas iedzīvotāji, jo lielāks ar COVID-19 saslimušo skaits. Ekonomiskās aktivitātes pieaugums ar aptuveni viena mēneša nobīdi atspoguļojas aktuālajā COVID-19 statistikā – strauji pieaug inficēto un saslimušo skaits. Digitālā karte “COVID-19Latvijā” parāda, kā notikusi slimības izplatīšanās laika posmā no šā gada marta līdz novembrim: šeit

COVID-19 galvenais riska faktors – cilvēciskais kontakts

“Cilvēciskais kontakts ir galvenais riska faktors COVID-19 izplatībai. Jo vairāk cilvēku savā starpā tiekas, jo lielāks risks, ka var nepalīdzēt ne 2 metri, ne maskas un arī roku mazgāšana, jo šie principi ne vienmēr tiek ievēroti. Kādu laiku būtu svarīgi strādāt attālināti un samazināt cilvēku kustību, neapmeklējot sporta, kultūras un izklaides pasākumus, kā arī optimizējot veikalu apmeklējumu. Šie pētījuma rezultāti parāda, ka daudzi Latvijā to vēl nav sapratuši un turpina dzīvot tāpat kā vasarā, kad vīrusa epidēmiskā izplatība bija niecīga. Vīrusu varēs ierobežot tikai tad, kad lielākā daļa cilvēku Latvijā ievēros sociālās un fiziskās distancēšanās principus,” uzsver LU Medicīnas fakultātes profesors Uga Dumpis.

Viņš arī norāda, ka pašlaik efektīvākais veids, kā ierobežot cilvēku saslimstību, ir palikt mājās un ievērot sociālo distancēšanos – mācīties, studēt un strādāt no mājām.

Jānorāda, ka LU un LMT pētījumu ietvaros tika analizēta LMT mobilā tīkla notikumu un SPKC epidemioloģiskā statistika, lai noteiktu sakarību starp iedzīvotāju aktivitāti un epidemioloģisko situāciju Latvijā kopumā, kā arī katrā novadā. Tika vērtēta dažādu nacionālu un lokālu ierobežojumu ietekme uz COVID-19 saslimstības ierobežošanu. Pētījuma ietvaros ir izstrādāta pieeja automatizētai reāllaika datu apstrādei, kas ļauj veikt apsteidzošas darbības un atbildīgajām institūcijām savlaicīgi īstenot nepieciešamos pasākumus COVID-19 ierobežošanai.

LU un LMT izstrādātā pieeja pilnībā atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) prasībām, bet vienlaikus ļauj precīzi novērtēt iedzīvotāju uzvedību, piemēram, konkrētas aktivitātes vietas, kustību un laiku.

Pētījums analizē “lielos datus” – LMT mobilā tīkla notikumu statistiku laika periodā no 2019.gada oktobra līdz 2020.gada novembrim, kā arī nodrošina salīdzinājumu veikšanu par laika periodu no 2016.gada līdz šodienai. Kopējais analizēto tīklu notikumu apjoms ir gandrīz 360 miljoni šā gada septembrī un oktobrī un 2,24 miljardi pēdējā gada laikā.

Foto: Unplash.com

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube