Tikai 40% Latvijas iedzīvotāju ierobežo cukura patēriņu ikdienā, liecina jaunākā “Mana aptieka un Apotheka Veselības indekss” pētījuma dati. Tieši pārlieku liela cukura uzņemšana ir viens no riska faktoriem 2. tipa cukura diabēta attīstībai, kas šobrīd skar arvien jaunākus iedzīvotājus. Kāds ir ieteicamais cukura patēriņš ikdienā un kā iespējams mazināt saslimšanas risku, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite, “Gada farmaceite 2020” Mārīte Šukele.

Kas ir cukura diabēts?

Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, kuras galvenā pazīme ir paaugstināts glikozes līmenis asinīs. Glikoze ir galvenais organisma enerģijas avots. Lai rastu enerģiju, glikozei no asinīm jānonāk šūnās – par šo procesu rūpējas hormons insulīns, ko ražo aizkuņģa dziedzeris. Ja insulīna nav, vai arī tas netiek izmantots, glikoze paliek asinīs. Ja cukura līmenis asinīs ilgstoši ir paaugstināts, tas var izraisīt bojājumus asinsvados un nervos, kā rezultātā var rasties arī nopietni smadzeņu, sirds, acu, nieru un pēdu bojājumi.

Farmaceite norāda, ka tiek izšķir 1. un 2. tipa cukura diabētu – 1. tipam raksturīgs pilnīgs insulīna trūkums, jo aizkuņģa dziedzeris to neražo, bet 2. tipam ir raksturīgi insulīna sekrēcijas traucējumi un insulīna rezistence (šūnas kļūst nejūtīgas pret insulīnu, kā rezultātā glikoze no asinīm nevar tajās iekļūt). Ar 1. tipa diabētu pārsvarā saslimst jau bērnībā vai pusaudža gados, bet ar 2. tipa diabētu saslimst dzīves laikā.

Dažreiz pat neapzināmies, cik daudz cukura uzņemam ikdienā

Pieaugušam cilvēkam dienā nepieciešams 30g cukura, bērniem līdz 6 gadiem – 19 g, bet lielākiem – 24 g. Te gan jāatceras, ka tas nav tikai cukurs, kas tiek piebērts pie tējas vai, gatavojot ēdienu, bet gan viss kopējais cukurs, kas tiek uzņemts dienas laikā. Ļoti daudz cukura, pašiem nemaz neapzinoties, tiek uzņemts jau ar gataviem un rūpnieciski ražotiem produktiem. Cukurs mēdz slēpties arī produktos, kas šķiet visai nevainīgi, piemēram, jogurtā, sulās, brokastu pārslās, salātu mērcēs, konservos, sausajās zupās, kečupā u.tml, uzsver farmaceite.

Papētot jogurtu sastāvu, atklājas pārsteidzoši liels cukura daudzums -100 ml jogurta satur ap 10 g cukura, tikpat satur arī viens biezpiena sieriņš. Daudz cukura ir limonādēs, piemēram, 100 ml Coca-Cola satur 10 g cukura, kas nozīmē, ka, izdzerot tikai vienu glāzi šī dzēriena, dienas norma jau ir iztērēta, tādēļ ieteicams no uztura šos saldinātos dzērienus izslēgt.


5 paradumi, kas var palīdzēt normalizēt cukura līmeni asinīs

Lai izvairītos no saslimšanas, ļoti būtiska ir dzīvesveida maiņa. Pat tad, ja cukura līmenis jau ir paaugstināts, mainot paradumus, var attālināt diabēta iestāšanos un normalizēt cukura līmeni.

Veselīga ēšana – būtiski ierobežot ātri asimilējamos ogļhidrātus, piemēram, baltmaizi, konfektes, cepumus, kūkas, bulciņas, biezpiena sieriņus un citus pārsaldinātus našķus, jo ar tiem asinīs ļoti ātri un lielā daudzumā nonāk glikoze, kā rezultātā aizkuņģa dziedzeris izdala daudz insulīna, savukārt paaugstināta insulīna koncentrācija asinīs veicina tauku uzkrāšanos šūnās. Ātro cukuru vietā labāk izvēlēties saliktos ogļhidrātus – dārzeņus, pākšaugus, pilngraudu un skābpiena produktus, jo tie zarnās sadalās pakāpeniski, līdz ar to glikoze asinīs nonāk pamazām. Tas palīdz uzturēt stabilu glikozes līmeni asinīs, tā kontrolējot insulīna izdalīšanos. Šie produkti rada arī ilgstošu sāta sajūtu un samazina apetīti.

Jāatceras arī par veselīgā šķīvja principu – pusi šķīvja veido dažādi dārzeņi (jo vairāk krāsu, jo labāk), 1/4 daļu olbaltumvielas (olas, zivis, baltā gaļa, piena produkti ar samazinātu tauku saturu) un labie tauki (olīveļļa, ķirbju sēklu eļļa, mandeles, linsēklas, valrieksti, avokado), bet 1/4 daļu veselīgie ogļhidrāti – pilngraudu produkti (brūnie rīsi, auzu pārslas, mieži, griķi, bulgurs) un pākšaugi (pupas, zirņi, lēcas). Uzmanība būtu jāpievērš arī tauku saturam, jo tas var ietekmēt cukura līmeni asinīs, kā arī palielināt rezistenci pret insulīnu.

Fiziskās aktivitātes – ne retāk kā piecas reizes nedēļā iet, skriet, nūjot, braukt ar velosipēdu, dejot vismaz 30 minūtes. Jo lielāka ir organisma slodze, jo vairāk glikozes muskuļu šūnas tērē enerģijas ieguvei, un rezultātā glikozes līmenis asinīs samazinās. Arī aizkuņģa dziedzerim vairs nav tik sparīgi jāstrādā, lai saražotu insulīnu.

Uzturēt normālu ķermeņa svaru – liekie kilogrami ļoti ietekmē cukura vielmaiņu. Jo vairāk taukaudu, jo vairāk insulīna jāsaražo, lai glikoze no asinīm iekļūtu šūnās un dotu enerģiju.

Sekot līdzi holesterīna līmenim un asinsspiediena izmaiņām, jo paaugstināts cukura līmenis veicina asinsvadu aizkaļķošanos. Kombinācija ar paaugstinātu holesterīnu var novest pie tādām nopietnām slimībām kā miokarda infarkts un insults.

Nesmēķēt! Nikotīns kavē insulīna darbību, līdz ar to glikozes līmenis asinīs palielinās. Saistībā ar paaugstinātu cukura līmeni smēķēšana palielina daudzu nopietnu komplikāciju iespējamību, piemēram, sliktu asins plūsmu kājās un pēdās.


“Obligāti reizi gadā glikozes līmenis asinīs jānosaka iedzīvotājiem pēc 45-50 gadu vecuma. Analīzes jānodod tukšā dūšā, no rīta, kad kopš pēdējās ēdienreizes pagājušas vismaz astoņas stundas. Normālam glikozes līmenim asinīs jābūt no 3,5 līdz 5,5 mmol/l, bet cukura diabēta gadījumā tas palielinās virs 7 mmol/l un vairāk. Ja ir kādi riska faktori, piemēram, liekais svars, paaugstināts holesterīna līmenis, sievietēm piedzimis bērniņš lielāks par 4,1 kg vai vecākiem ir cukura diabēts, tad cukura līmeņa kontroli jāsāk jau daudz agrāk,” brīdina farmaceite M. Šukele.

Foto: Unplash.com

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube