Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, apkopojusi Finanšu ministrija.

Kopbudžeta izdevumu pieaugums šā gada desmit mēnešos par 8,2% saistīts gan ar valdības apstiprinātajiem atbalsta pasākumiem, lai mazinātu COVID-19 ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku (ALTUM programmas, dīkstāves pabalsti, papildu finansējums ceļu būvei un citi), gan arī jau budžetā iepriekš plānotiem izdevumu pasākumiem.

Subsīdijas un dotācijas kopbudžetā šā gada desmit mēnešos pieauga par 401,3 miljoniem eiro jeb 23,5%, lielu daļu novirzot finanšu institūcijai ALTUM un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, lai īstenotu valdības apstiprinātos COVID-19 seku mazināšanas pasākumus aizdevumu, garantiju un subsidēto darbavietu formā. Nozīmīgi pieaugušas subsīdijas un dotācijas veselības nozares finansēšanai, tostarp algu celšanai mediķiem un saistībā ar COVID-19.

Izdevumi sociāla rakstura maksājumiem kopbudžetā pieauguši par 309,1 miljonu eiro jeb 11,6%.

To sekmēja pieaugušie pensiju izdevumi pensiju indeksācijas dēļ pērn oktobrī, gan arī augstāki pārējo pabalstu izdevumi, daļēji arī COVID-19 ietekmē (dīkstāves pabalsti, pieaugums bezdarba pabalstos).

Kopbudžetā janvārī-oktobrī sarukuši preču un pakalpojumu, kā arī kapitālie izdevumi attiecīgi par 24 miljoniem eiro jeb 2,1% un 13,9 miljoniem eiro jeb 1,6%, ko ietekmēja zemāki izdevumi pašvaldību budžetā. Kopbudžeta izdevumi atlīdzībai auguši mēreni, par 71 miljonu eiro jeb 3,4%, līdzīgā līmenī palielinoties valsts un pašvaldību budžetos.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi pēc būtiskā sarukuma gada  otrajā ceturksnī, pēdējos mēnešos ir uzrādījuši pieaugumu, īpaši oktobrī (+5,4% pret 2019.gada oktobri), tomēr kopumā janvārī-oktobrī bija par 23,8 miljoniem eiro jeb 0,3% zemāki nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Tāpat nodokļu ieņēmumi par 595,6 miljoniem eiro jeb 7,5% atpaliek no budžetā plānotā, būtiski pasliktinot kopbudžeta bilanci.

COVID-19 pandēmijas ietekmē Latvijā un citās valstīs ieviestie ierobežojumi ir būtiski bremzējuši ekonomisko aktivitāti (otrajā ceturksnī IKP Latvijā saruka par 8,9%), ietekmējot gan ražošanas, gan arī patēriņa apmērus, kā rezultātā arī nodokļu ieņēmumi ievērojami atpaliek no plāna, kas gatavots pērn un tika balstīts uz pieņēmumiem, ka ekonomika šogad piedzīvos izaugsmi.

Visnozīmīgāk nodokļi samazinājušies ierobežojumu vissmagāk skartajās nozarēs kā izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, transports un uzglabāšana, māksla, izklaide un atpūta, arī nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārvaldīšanas nozarē.

Arīdzan būvniecības nozarē, kur ieņēmumu samazināšanās skaidrojama ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu pieaugumu, no šā gada atceļot reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumiem. Šogad samazinājušies visu lielāko nodokļu (PVN, sociālās apdrošināšanas iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), akcīzes nodoklis) ieņēmumi. Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi saistībā ar UIN maksāšanas sistēmas reformēšanu un attiecīgi zemu ieņēmumu līmeni 2019. gadā, saņemti par 148,8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Visnozīmīgāk šogad sarukuši PVN ieņēmumi, samazinoties par 102,8 miljoniem eiro jeb 4,7% salīdzinājumā  ar 2019. gada janvāri-oktobri, savukārt PVN ieņēmumu plāns netika izpildīts par 305,8 miljoniem eiro jeb 12,9%. Pēdējos mēnešos gan vērojams, ka, piemēram, tāda nozare kā tirdzniecība strauji atgūstas un PVN maksājumi, salīdzinot ar 2019. gadu, pieaug. To galvenokārt sekmēja noteikto ierobežojumu mazināšana un ekonomikas atgūšanās trešajā ceturksnī. Ieņēmumos no akcīzes nodokļa saistībā ar likmju celšanu vērojams salīdzinoši mazāks kritums par 7,1 miljonu eiro jeb 0,8%, tomēr tie būtiskā apmērā atpaliek no plānotā. Akcīzes nodokļa plāna neizpilde janvārī-oktobrī bija 113,3 miljoni eiro jeb 11,3%, kas skaidrojams ar zemāku akcīzes preču patēriņu.

Valsts pamatbudžetā šā gada desmit mēnešos bija 600,9 miljonu eiro deficīts un situācija būtiski atšķiras no 2019.gada, kad attiecīgajā periodā bija 22,1 miljona eiro pārpalikums. Atšķirīgā situācija veidojas gan zemāku nekā plānots nodokļu ieņēmumu dēļ, tostarp to samaksas termiņu pagarinājumu dēļ, gan arī augstāku nekā plānots izdevumu dēļ. Faktiski visi valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi COVID-19 ietekmes seku mazināšanai tiek finansēti no valsts pamatbudžeta, tādējādi valsts pamatbudžeta izdevumi pārskata periodā ir palielinājušies par 598,6 miljoniem eiro jeb 11,2%. Jāatzīmē, ka budžeta likumā 2020.gadam tika prognozēts, ka izdevumi būs par 4,7% augstāki nekā 2019.gadā.

Pašvaldību budžetā janvārī-oktobrī sarukuši gan ieņēmumi, gan izdevumi.

Ieņēmumi, salīdzinot ar 2019.gada desmit mēnešiem bija par 69,2 miljoniem eiro jeb 2,9% zemāki, bet izdevumi par 50,3 miljoniem eiro jeb 2,2% zemāki. Ieņēmumu samazināšanos noteica zemāki IIN ieņēmumi un ieņēmumi no maksas pakalpojumiem. Epidemioloģiskā situācija ierobežoja pašvaldību iespējas sniegt pakalpojumus, piemēram, interešu izglītību, kā arī organizēt konferences un seminārus, kas attiecīgi ietekmēja to ieņēmumus.

Pašvaldību budžetā lielākais samazinājums desmit mēnešos bijis kapitālajiem izdevumiem, kas sarukuši par 63,2 miljoniem eiro jeb 12,4%. Kapitālo izdevumu samazināšanos, īpaši pamatfunkciju nodrošināšanai, var skaidrot ar COVID-19 ietekmi.

Pašvaldības līdzekļus Valsts kasē var aizņemties ne tikai Eiropas Savienības fondu projektiem, bet arī pirmskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai paplašināšanai, tādejādi samazinot rindas pirmsskolas izglītības iestādēs. Turklāt, lai mazinātu COVID-19 ietekmi uz ekonomisko aktivitāti pašvaldībās, šā gada aprīlī 2020.gada pašvaldību aizņēmumu limits tika palielināts par 150 miljoniem eiro, nodrošinot aizņēmuma pieejamību pašvaldībām tautsaimniecībai nozīmīgiem augstas gatavības investīciju projektiem, tai skaitā Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijai.

Pašvaldību budžetā par 52,9 miljoniem eiro jeb 10,6% samazinājušies arī preču un pakalpojumu izdevumi. Būtisks samazinājums bijis ēdināšanas izdevumiem, tostarp nenodrošinot klātienes apmācību pavasarī, tāpat samazinājušies izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, apkuri un komandējumiem.

Foto: Unplash.com

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube