Foto: Unplash.com

Latvijā nabadzības riskam 2019.gadā bija pakļauti 407 tūkstoši jeb 21,6% iedzīvotāju – par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2018.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2020.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.

Pagājušajā gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, arī nabadzības riska slieksnis pieauga  līdz 441 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2018.gadā – 409 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2019.gadā sasniedza 927 eiro mēnesī (2018.gadā – 860 eiro mēnesī).

Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (35,9%) un vismazākais – Rīgā (15,9%) un Pierīgā (16,1%). Kurzemē nabadzības riskam bija pakļauti 27,9% iedzīvotāju, Vidzemē – 25,3% un Zemgalē – 20,7% iedzīvotāju.

Nabadzības risks ir audzis ģimenēm ar bērniem, vecākā gadagājuma iedzīvotājiem tas joprojām saglabājas augsts

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nabadzības risks ir audzis ģimenēm ar bērniem. Īpaši strauji nabadzības risks palielinājās starp ģimenēm ar vienu pieaugušo un bērniem, to īpatsvaram pērn sasniedzot 30,6% (kopš 2018.gada pieaugums par 4,4 procentpunktiem). Ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem nabadzības risks pieauga par 1,7 procentpunktiem (no 11,1% 2018.gadā līdz 12,8% 2019.gadā) un ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem – par vienu procentpunktu (no 16,7% 2018.gadā līdz 17,7% 2019.gadā). Bērniem vecumā līdz 17 gadiem nabadzības risks pieauga par 1,3 procentpunktiem – no 14,5% 2018.gadā līdz 15,8% 2019.gadā.

Joprojām visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. 2019.gadā tādu bija 71,7% (2018.gadā – 74,9%). Otra lielākā nabadzības riskam pakļautā sabiedrības grupa bija 30,0% vientuļo personu vecumā līdz 64 gadiem (2018.gadā – 31,7%).

2019.gadā vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,2%), savukārt ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (51,7%) un pensionāri (46,5%).

Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nabadzības riskam būtu pakļauti 38,4% iedzīvotāju

Pēdējo gadu laikā nedaudz palielinājās sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem. 2019.gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 16,8 procentpunktiem. Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nabadzības riskam būtu pakļauti 38,4% iedzīvotāju. 2018.gadā sociālie transferti nabadzības risku samazināja par 16,4 procentpunktiem un 2017.gadā – 15,8 procentpunktiem.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube