Viens Jaunais gads jau nosvinēts, un šķiet, ka svētku jau gana, tomēr svinīgais gars neliekas mierā, jo ir pienācis laiks ķīniešu Jaunajam gadam, tas oficiāli iestāsies 2021.gada 12.februārī. Pateicoties mūsdienu tehnoloģiju iespējām, Rīta kafija tiešsaistē sarunājās ar latvieti Helēnu Avdjukēviču (48), kura pēc ilgiem nostrādātiem gadiem Latvijā finanšu jomā, devās uz Ķīnu studēt, bet, rau, nu jau viņa pasniedzēja Čendu universitātē un pastāstīs par to, kā ķīnieši svin Jauno gadu.

Helēna dzīvo Ķīnas pilsētā Čendu jeb Chengdu, Sichuan. Čendu pilsēta atrodas Sičuānas provincē.

Čendu atrodas Sičuanas provincē, tā ir viena no vecākajām pilsētām valstī. Tāpat Čendu ir slavena arī kā vieta, kur var nobaudīt Sičuaņas virtuvi, kuras gardie ēdieni Ķīnā kļūst aizvien populārāki. Interesanti, ka Čendu pilsēta ir slavena arī ar pandu lāčiem, jo Čendu mēdz dēvēt arī par Lielo pandu galvaspilsētu – lielāko Pandas rezervāta mājvietu. Šeit sastopami pasaulē vieni no aizsargājamākajiem dzīvniekiem, lāči, kurus paši ķīnieši ieceļ svēto kārtā un tic, ka tie nes laimi, ja tiem pieskaras.

Interesants vienmēr ir stāsts, kā mūsējie nonāk tik lielā pasaules valstī kā Ķīna. Helēna stāsta: “Par Ķīnu es sāku interesēties apmēram pirms 11 gadiem. Ļoti netīšām, ja tā var teikt, es sāku studēt un izzināt Feng Shui*. Tā kā tā ir ķīniešu mācība, es aizvien vairāk un vairāk sāku izzināt arī Ķīnu, tās vēsturi.”

*Fen Šui (Feng Shui) ir senās Ķīnas mācība par to, kā dzīvot saskaņā ar dabas spēkiem

Helēna pirmo reizi uz Ķīnu devās ar grupu no Latvijas un Taivānas fen šui meistaru. “Viņš mums toreiz rādīja Ķīnu tieši no fen šui viedokļa, kāpēc tieši tā būvēja un ne citādi. Stāstīja arī par to, cik ilgi pastāvēja dinastijas atkarībā no būves, piemēram.”

Kopš šī brauciena Helēna sāka par Ķīnu interesēties padziļināti. “Šajā izzinošajā fen šui ceļojumā mani ļoti ieinteresēja arī Ķīnas vēsture. Varu atklāt, ka paši ķīnieši ne pārāk labi pārzina savu vēsturi vai nepārzina nemaz.”

Helēnas interese raisīja pārdomas par to, ka viņa gribētu kādu savu dzīves daļu nodzīvot Ķīnā, taču pienākumi – meita, domas par naudas pelnīšanu Ķīnā, svešā zemē, – padarīja to teju vai neiespējamu. “Es atkal pavisam nejauši atradu studiju stipendiju iespēju, mani uzņēma, un es aizbraucu uz Ķīnu, kur divus gadus mācījos maģistrantūrā.”

Kad pandēmija ir veiksme

Sākoties pandēmijai, Helēna “iesprūda” Ķīnā, taču tik laimīgi, cik vien laimīgi tas var būt, priekā strāvo Helēna. “Es atradu darbu, es Čendu universitātē pasniedzu grāmatvedību.”

“Pasniedzēja darbs bija mans sapņu darbs.” Jāpiemin, ka Helēna iepriekš ilgus gadus strādāja par finanšu direktori. Viņa atzīst, ka pārkvalificēties nebija vienkārši, bet, rau, ne neiespējami! “Lai arī ilgus gadus esmu strādājusi finanšu jomā, pasniedzējas diploma man nav. Šo darbu es dabūju absolūtas nejaušības dēļ, pandēmija man nospēlēja par labu – universitāte pandēmijas laikā nevarēja atrast angļu valodā runājošu, pēc starptautiskiem standartiem zinošu cilvēku, kurš varētu pasniegt grāmatvedību. Tā izrādījos es!”

Ar Helēnu nedaudz esam iepazinušās, tad varam ķerties klāt sarunai par svētkiem!

Klāt Vērša gads!

Interesanti! Rietumu astroloģija ievēro gada ciklu un 12 zvaigznājus jeb Zodiaku. Austrumu 12 gadu kalendāra cikls veidots, pamatojoties uz tā dēvētajiem Mēness gadiem, kur katram no tiem ir kāda dzīvnieka vārds un tēls. Pērnais gads bija Žurkas gads.

Kāpēc Ķīnā Jauno gadu svin mēnesi vēlāk?

Ķīniešu ticējums vēsta – ja gada dzīvnieks sakrīt ar tavu dzimšanas gada dzīvnieku, tad gads būs vai nu ļoti veiksmīgs, vai tieši pretēji – neveiksmīgs.

“Esmu dzimusi Žurkas gadā, un pērnais gads priekš manis bija tik labs, cik vien labs var būt. Pabeidzu augstskolu ar izcilību, dabūju savu sapņu darbu un dzīvoju šeit – brīnišķīgā pilsētā. Nezinu gan, kad mājās vēl tikšu,” tā Helēna.

Valkā sarkanu apakšveļu, būsi pasargāts no nelaimēm!

Interesanti! Gan vīriešiem, gan sievietēm, kuri dzimuši Vērša gadā, jāvalkā sarkanās krāsas apakšveļa un zeķes, lai pasargātu no visām nelaimēm – šo ticējumu Helēnai pastāstījuši paši ķīnieši.

Sarkano krāsu Ķīnā varētu dēvēt par svēto krāsu. “Rietumu kultūrā katru gadu, gaidot Jauno gadu, tiek runāts, kā sagaidīt, kādās krāsās, ķīniešiem ir viena atbilde katrā jaunajā gadā – sarkanā krāsā,” pastāsta Helēna.

Te interesanti būtu pieminēt tieši kultūru atšķirības. Gaidot Jauno gadu, astrologi pie mums pērn vēstīja, ka nevajagot tērpt sarkanas drēbes Vecgada vakarā, lai nekaitinātu vērsi. “Runājot par vērsi Ķīnā, ir krasas atšķirības no rietumu kultūras. Ķīnā vērši netiek uzskatīti par bīstamu dzīvnieku, kas ir pilnīgi pretēji kā pie mums. Ķīnā vērsis ir darba dzīvnieks, ja atkal salīdzinām, tad pie mums darba dzīvnieks ir zirgs. Mūsu strādīgā zirga vietā ir bullis.”

“Tā kā vērsis ir darba dzīvnieks, tad 2021.gadā ieteicams ļoti smagi strādāt. Bullis pacieš pazemojumus, neskatoties uz to, ka dzīvnieks ir ļoti stiprs un var uzbrukt. Pazemojumi bulli neietekmē, viņš tāpat paliks stiprs,” tā par gaidāmo gadu, kā uz to raugās Ķīnā, atstāsta Helēna.

Helēna tika lūgta pastāstīt, kā šobrīd izskatās pilsēta, kāda ir Ķīna, gaidot svētkus? “Viss ir sarkanā krāsā,” smejas Helēna, turpinot viņa saka “jā, sarkanais ir visur, arī lukturi ir visur. Visos veikalu skatlogos ir bullis, tāpat itin visur ir plakāti ar laba vēlējumiem. Sarkanais un zelts iet roku rokā, jo uz sarkanajiem plakātiem ir zeltā tīti laba vēlējumi.”

Foto galerija: Tipiskās Jaungada dekorācijas

Vēl interesantas kultūru atšķirības – pie mums, rietumu kultūrā, ka Vecgada vakarā nedrīkst likt galdā vērša gaļu, taču ķīnieši šādiem aspektiem nepievērš nekādu vērību. “Kad es pastāstīju par šo aizliegumu, ķīniešiem šī eiropiešu fen šui izpratne šķita ļoti interesanta – pat dīvaina.”

Ģimenes svētki Ķīnā

Šo svētku laiku mēdz dēvēt arī Pavasara migrāciju, jo šis ir laiks, kad visi cenšas nokļūt uz savām dzimtajām pilsētām, kas lielākoties ir lauku rajonos. Helēna piekrīt, sakot, ka šajā laikā lielās pilsētas ir tukšas, “nezinu, kā būs šogad, ņemot vērā pandēmiju”.

Latvijas – Ķīnas Kultūras asociācijas viena no dibinātājām Mērija Džanga (Mary Zhang) Rīta kafijai pastāstīja: “Tas, kas notiek ar satiksmi, lidojuma un vilcienu rezervācijām un cenām, ir fenomenāli! Vēlākais, kad var iegādāties vilciena biļetes, ir 60 dienas pirms svētkiem! Šī migrācija noved pie milzīgas steigas un saspīlētām situācijām, cenšoties iegūt biļetes. Piemēram, 2015.gadā statistika atklāja, ka aptuveni 1 000 biļetes tika pārdodas katru sekundi! Šī steiga gan vairāk attiecināma uz laiku, kad vēl pasaule nebija iepazinusi Covid-19.”

Bet citādi Ķīniešu Jaunais gads jeb Pavasara Festivāls ir ģimenes apvienošanās un senču pielūgšanas laiks. Helēna stāsta, ka svētkos visi cenšas doties mājās, lai kopā ar ģimeni paēstu bagātīgas svētku vakariņas restorānā vai mājās, un skatītos koncertu populārākajā televīzijas kanālā CCTV.

Paldies par ilustratīvajiem attēliem Antrai Dzenei.

Un interesanti, ka Jaunā gada sagaidīšana jeb pusnakts iestāšanās, kā tas ierasts ir pie mums, arī ir aizguvums no rietumu kultūras. Ķīnieši speciāli negaida pusnakti, bet svētkus svin visas dienas garumā.

Durvju un logu dekorēšana pavasara sveikšanai

Vēl viena jauka svētku tradīcija Ķīnā ir durvju un logu dekorēšana ar pavasara sveicieniem. “Šie uzraksti uz durvīm stāv visu gadu. Atceros, ka pirms gadiem es jautāju, kad tad šie sveicieni jāņem nost, un ķīnietis ļoti dīvaini uz mani skatījās, sakot, ka tie tur stāv visu gadu, tad tos nomaina tikai nākamajā gadā, kad mainās dzīvnieks, bet citi tos nemaz nemaina vairākus gadus,” jautrā noskaņojumā ir Helēna.

Kāda ir Ķīna pandēmijas laikā?

Izmantojot iespēju, Helēnai arī tika jautāts, kāda situācija šobrīd ir Ķīnā? “Ķīnā viss ir vaļā, taču visiem ir nepieciešama lietotne, kuru nepieciešamības gadījumā ir jāparāda. Telefonā ir unikāls kods. Šis kods ir jārāda visur, ejot uz veikalu vai ieejot metro stacijā, visiem obligāti ir jāvalkā sejas maskas, arī laukā,” par ierobežojumiem un kārtību Ķīnā stāsta Helēna.

Turpinot viņa stāsta: “Ceļošana arī nav aizliegta, bet, ja cilvēks ceļo ārpus Čandu, piemēram, uz laukiem, atgriežoties pilsētā, ir jātaisa tests. Šeit arī ir daudz punktu, kur testu var veikt, arī testa rezultāti ir, maksimums, dienas laikā.”

Helēna dalās stāstā, kas ieskicē to, cik ātri Ķīnā tiek reaģēts uz jaunajiem inficētajiem gadījumiem. Atstāstot Helēnas vārdiem, pirms diviem mēnešiem Čandu pilsētā konstatēja piecus Covid-19 saslimušos – “sirmgalve bija inficējusies ar Covid, viņa aplipināja savu vīru, un ar viņiem kopā dzīvoja mazmeita, kura īsā laika bija pamanījusies apskriet teju vai katru bāru,” smejoties stāsta Helēna.

“Viens no bāriem, kurā bija bijusi šī meitene, atradās ļoti tuvu mūsu universitātei, nākamajā dienā universitāte bija ciet, un visiem bija jānodod Covid-19 testi. Sabrauca ļoti daudz medicīnas darbinieku mašīnas un veica testēšanu ap 40 tūkstošiem cilvēku. Universitātes šeit ir milzīgas.”

“Vēlos uz Latviju atvest ķīniešu iecietību”

Tuvojoties sarunas noslēgumam, Rīta kafija Helēnai vaicāja, ko viņa vēlētos aizgūt no Ķīnas Latvijā. “Ļoti interesants jautājums. Ceru, ka latvieši mani nepārpratīs, bet es gribētu paņemt ķīniešu iecietību, ņemot vērā arī šī brīža situāciju. Arī šeit, Ķīnā, cilvēki ir neapmierināti ar masku valkāšanu, piemēram, bet tas ir jādara, viņi to saprot un pieņem.”

Pirms vēl vēlam viena otrai laimīgu Jauno gadu, radās vēl pēdējais jautājums, vai Helēna plāno arī doties atpakaļ uz Latviju? “Vēl kādus trīs četrus gadus nē, jo, kā jau minēju, man ļoti patīk mans darbs – varu gan strādāt, gan dzīvot sev. Vecumdienas gan es noteikti gribētu pavadīt Latvijā, Ķīna ir laba aktīvajam dzīves posmam, bet pie mums ir tīrāks gaiss, arī cilvēku plūsma ir daudz blīvāka, jo šeit tā reizēm tiešām piegriežas.”

Ar sirsnīgiem sveicieniem aizvadām šo interesanto sarunu. “Laimīgu Jauno Vērša gadu,” teic Helēna.

Īsumā par to, kā ķīnieši sagaida Jauno gadu!