Foto: Unplash.com

Pērn Latvijā bija nodarbināti 893 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2019.gadu, pērn nodarbinātības līmenis samazinājies par 0,8 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 17 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē, transporta un uzglabāšanas jomā, kā arī būvniecībā.

2020.gada 4.ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 885,5 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 7,3 tūkstošiem mazāk nekā 3.ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 63,8%, kas ir par 0,5 procentpunktiem zemāks nekā 3.ceturksnī.

Lai gan kopš 2012.gada 3.ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības dalībvalstu vidējo līmeni (2020.gada 3.ceturksnī ES – 59,2%), 4.ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 67%, savukārt Lietuvā – 64,3%.

Jauniešu nodarbinātības līmenis krities par 2,2 procentpunktiem

2020.gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 29,6%, kas ir par 2,2 procentpunktiem zemāks nekā 2019.gadā. Nodarbināti bija 50,6 tūkstoši jauniešu (2019.gadā – 54,5 tūkstoši). 4.ceturksnī nodarbināto jauniešu skaits, salīdzinot ar 3.ceturksni, samazinājās par 2,1 tūkstoti jeb 4,1% un bija 48,6 tūkstoši. Nodarbinātības līmenis samazinājās par 1,2 procentpunktiem un 4.ceturksnī bija 28,5%.

Nepilnu darbalaiku pārsvarā strādāja sievietes; 26,5% no viņām vēlētos strādāt vairāk

Pagājušajā gadā pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,6 stundas, kas ir par 0,3 stundām mazāk nekā 2019.gadā. 2020.gada 4.ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,3 stundas, kas ir par 1,3 stundām mazāk nekā 3.ceturksnī un 0,5 stundām mazāk nekā 2019.gada 4.ceturksnī.

2020.gadā katrs desmitais (86,2 tūkstoši jeb 9,7%) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 2,9 tūkstošiem jeb 0,5 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā. Nepilnu darbalaiku pārsvarā strādāja sievietes (64,1%), vīrieši mazāk – 35,9%. 26,8 tūkstoši nepilnu darbalaiku nodarbināto vēlējās strādāt vairāk – 12,1 tūkstotis jeb 39,1% nepilnu darba laiku strādājošo vīriešu un 14,6 tūkstoši jeb 26,5% nepilnu darba laiku strādājošo sieviešu.

Oktobrī–decembrī attālināti strādāja divas reizes vairāk darbinieku nekā jūlijā–septembrī

4.ceturksnī 18% (139,0 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti. Tas ir divas reizes vairāk nekā 3.ceturksnī (70,5 tūkstoši jeb 8,9%), bet par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2.ceturksnī (140,6 tūkstoši jeb 18,3%).

No attālināti strādājošajiem 59,4% bija sievietes un 40,6% vīrieši.

Lielākais (31,9%), attālināti strādājošo īpatsvars bija vecuma grupā 15–34 gadi, bet vismazākais (16,4%) – vecuma grupā 55–74 gadi. Arī visvairāk attālināti strādājošu vīriešu un sieviešu bija vecuma grupā 15–34 gadi (attiecīgi 35,9% un 29,3%). Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (21,9%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (11,9%) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Darbu attālināti veica divas trešdaļas (65,5%) finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, trīs piektdaļas (60,2%) informācijas un komunikācijas pakalpojumu darbinieku, 28,8% valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas darbinieku un nedaudz mazāk (28,1%) zinātnisko, administratīvo pakalpojumi un operāciju ar nekustamo īpašumu jomā (L–N) strādājošie. Viszemākais (9,3%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams ražošanas sektorā (B–F).

Attālināti strādāja 43,2% vecāko speciālistu, 35,8% vadītāju, 29,1% speciālistu un 15,7% kalpotāju (biroja darbinieku).

Visvairāk palielinājies darbinieku īpatsvars ar algu virs 1 400 eiro mēnesī

2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, par 0,5 procentpunktiem pieauga darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars ar neto darba samaksu no 450 līdz 700 eiro (2020.gadā – 34,5%), par 0,9 procentpunktiem darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 700 līdz 1400 eiro (2020.gadā – 30,8%), bet darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu virs 1400 eiro mēnesī palielinājies par 1,2 procentpunktiem (2020.gadā – 6,5%). Par 3,1 procentpunktu samazinājies darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī (2020.gadā – 22,7%). Minimālo algu³ vai mazāk saņēma 99,9 tūkstoši jeb 12,8% darbinieku, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

2020.gadā reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars joprojām vērojams Latgalē, kur 22% darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.

2020.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 3.ceturksni, darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī, samazinājies līdz 18,8% (kritums par 1,9 procentpunktiem). Minimālo algu vai mazāk saņēma 78,7 tūkstoši jeb 10,2% darbinieku, kas ir par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā 2020.gada 3.ceturksnī.

2020.gadā 3,2% darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 2,2% darba samaksas lielumu nenorādīja.

Lasiet arī: Algoti pagaidu sabiedriskie darbi – atbalsts bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube