Foto: Flickr.com/Autors: Kārlis Dambrāns

Dziesmu un deju svētku padomes sēdē tika lemts, ka turpmāk padomi vadīs kultūras ministrs Nauris Puntulis. Tāpat jāpiemin, ka sēdē iepazīstināja ar trīs Svētku norises scenārijiem, kuru realizācija būs atkarīga no aktuālās situācijas valstī un rīkotāju izstrādātā epidemioloģiskās drošības protokola.

Vienlaikus līdzšinējais Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Klišāns informēja klātesošos, ka turpmāk vēlas pildīt tikai padomes locekļa pienākumus un vairāk līdzdarboties mākslinieciskajos procesos ceļā uz nākamajiem Dziesmu svētkiem.

“Vēlos pateikties Mārtiņam Klišānam par līdz šim paveikto. Neraugoties uz šī brīža prognozēm par epidemioloģisko situāciju, nedrīkstam pazaudēt mūsu orientierus – Dziesmu svētku kustības nepārtrauktību. Ceļš uz tradīcijas 150 gadiem būs komplicēts, bet ticu, ka svētki ir un būs viena no motivācijām turēties un izturēt,” pauž kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Ja svētki notiks, tie būs kardināli atšķirīgi no tradicionālajiem

XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa iepazīstināja ar plānoto svētku norises scenārijiem, uzsverot, ka svētki varēs notikt, piepildoties trim “ja”: ja to norisi pieļaus epidemioloģiskā situācija valstī, ja tiks atļauta interešu izglītība klātienē, ja būs iespēja nodrošināt mēģinājumu procesu.

Svētki plānoti laika periodā no jūlija līdz oktobrim, bez liela dalībnieku skaita pulcēšanās. To norises pamatprincipi: epidemioloģisko nosacījumu ievērošana (distancēšanās, pulcēšanās, kontrolēta cilvēku plūsma), svētku notikumu norises vietas – Rīgā un reģionos (visi svētku programmas notikumi vienlīdz nozīmīgi neatkarīgi no norises vietas un laika), tradicionālās dalībnieku atlases skates klātienē nenotiks, vienā kalendāra datumā notiek tikai viens (pēc iespējas) svētku notikums, dalībnieki svētku notikumos uzturas vienu dienu, Svētku notikumu vienas dienas plānošana lielākoties ietver tikai kopmēģinājumu un koncertu, samazināts skatītāju skaits un iespējami svētku notikumi bez skatītāju klātbūtnes, lielākā daļa norišu ieplānota brīvdabā.

“Svētku rīkošanas galvenais priekšnosacījums ir drošība – gan dalībnieku, gan iesaistītā personāla, gan apmeklētāju. Tāpēc jebkādus manevrus vai paredzētos scenārijus varēsim realizēt tikai tad, ja to ļaus epidemioloģiskā situācija. Dziesmu svētku ciklam, īpaši skolu jaunatnes svētku norisei, ļoti būtiska ir regularitāte, jo bērni un jaunieši aug, mainās fizioloģiskās īpatnības, piemēram, balsu un vecuma grupas, katrā vecuma posmā ir dažāda un ļoti mainīga bērnu un jauniešu motivācija dziedāt, dejot, muzicēt. Līdz ar to būtisks ir šis piecu gadu cikls, kuram jānoslēdzas ar konkrētu rezultātu, kuram dalībnieki ir gatavojušies vairāku gadu garumā,” stāsta  XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.

Turpinot viņa saka, ka pārcelt par vēl vienu gadu nav lietderīgi, jo pavisam drīz būs jāsākas jau nākamo svētku startam. “Kā svētku saukli bijām nolēmuši atjaunot kādreiz tik veiksmīgi iedzīvināto – nāc gavilēt!, bet, ņemot vērā visus apstākļus, esam papildinājuši un priekšplānā izvirzījuši citu – svētki ir tur, kur esam mēs! Un tas ir galvenais gaidāmās vasaras notikumu vadmotīvs: saglabāt, nepārtraukt gadu desmitiem kopto, radīt svētku sajūtu uz vietas, mazākos formātos, bez ierastā vēriena un masveidības.”

Viņa stāsta, ka arī notikumu pārnese uz reģioniem ir jauns pavērsiens tradīcijā, kura mērķis ir saglabāt un nepazaudēt to. Un tas būs rīkotāju izaicinājums un lielais uzdevums piešķirt ikkatrai norisei līdzvērtīga notikuma nozīmi gan emocionāli, gan vizuāli, gan komunikācijas aktivitātēs.

Top Dziesmu un deju svētku ekspozīcija

Viena no redzamākajām aktivitātēm ceļā uz tradīcijas 150 gadu jubileju būs Rakstniecības un mūzikas muzeja veidotā Dziesmu un deju svētku ekspozīcija. Līdz lielajai jubilejai plānots pabeigt ne tikai Mežaparka lielās estrādes pārbūvi, bet estrādes ēkā ierīkot arī tradīcijai veltītu Rakstniecības un Mūzikas muzeja veidoto pastāvīgo ekspozīciju, kas top kā Kultūras ministrijas un Rīgas domes sadarbības projekts.

Paredzēts, ka ekspozīcija iekārtosies divos stāvos, tās pamatā būs četri stūrakmeņi – multimediāla instalācija “Lielākais koris pasaulē”, vizuāli un skaniski izzināma svētku norišu laika līnija, meditācijas vietas kormūzikas klausīšanās krēslos un kopienas aktivitāšu telpa, kura tiks atvēlēta tam, lai varētu satikties visi dziesmu svētku tradīcijā iesaistītie – gan dalībnieki, gan arī to veidotāji, kā arī būs iespēja rīkot seminārus, maināmās izstādes, gan arī veikt muzejpedagoģiskas nodarbības.

Visiem interesentiem būs pieejami arī ar dziesmu svētku izpēti saistītie materiāli, piemēram, visi pieejamie svētku repertuāru krājumi, dalībnieku datu bāze, kā arī plašas sabiedrības iesūtītie pieredzes stāsti, ar kuriem ikviens interesents varēs dalīties pēc Lieldienām izsludinātajā akcijā “Mans dziesmu un deju svētku stāsts”.

Ekspozīcijā tiks apskatītas visas tradīcijas attīstībai būtiskās nozares – kora, dejas, pūtēju orķestru, simfonisko orķestru, kokļu mūzikas, tautas tērpu, folkloras ansambļu, tautas daiļamata. Izstāde būs pirmā Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltītā pastāvīgā ekspozīcija. Tās veidotāju lokā ir arhitekts Austris Mailītis, režisore Kristīne Želve, RMM mākslas eksperti Ieva Ezeriete, Solvita Puķīte, Rūta Līcīte, Dzintars Gilba, Izglītības un satura nodaļas vadītāja Liega Piešiņa, Komunikācijas un mārketinga nodaļas vadītāja Indra Vīlipsone, dramaturģe Rasa Bugavičūte-Pēce.

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte sēdē informēja, ka neskatoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem apstākļiem, LNKC sadarbībā ar iesaistītajām pusēm, strādā pie tradīcijas 150.gadskārtas kulminācijas – XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izveides.

S. Pujāte min, ka darba process nav pārtrūcis – regulāri tiekas un nozīmīgu darbu veic LNKC nozaru konsultatīvās padomes, kļuvis dinamiskāks Mākslinieciskās padomes darbs. Darbu jau 2020.gadā uzsākušas divu svētku lielnotikumu – koru lielkoncerta un deju lieluzveduma mākslinieciskās darba grupas, pavasarī būs zināmas vēl divu lielnotikumu – deju otrās programmas un pūtēju orķestru koncerta mākslinieciskās darba grupas.

Kulminācijas pasākums – Noslēguma koncerts

“Izstrādes procesā ir svētku nedēļas kulminācijas pasākums – Noslēguma koncerts. To ir iecere īstenot, balstoties tautas mākslas nozaru sadarbībā, akcentējot gan vēsturiskās – koru nozares bagāto mantojumu, gan demonstrējot citu tautas mākslas nozaru spilgtākās izpausmes. Un ne mazsvarīgi – rosinot mūžīgi karsto koprepertuāra jautājumu risināt, lūdzot priekšlikumus kopienai. Kora padome ir rosinājusi, ka šoreiz Noslēguma koncerta mākslinieciskajai iecerei nav jārīko konkurss, jo dalībnieku aptaujas rezultātā jau ir zināma vairāk nekā puse repertuāra, tāpēc darbam Noslēguma koncerta sagatavošanā koru padome vienbalsīgi nominējusi savas nozares spēcīgākos kandidātus. Viens no viņiem ir Romāns Vanags, kuram uzticēts radošās darba grupas vadītāja mandāts,” stāsta S. Pujāte. Līdz ar to R. Vanags vairs nepildīs pienākumus Dziesmu svētku padomē, mākslinieciskajā padomē un koru padomē.

“Esmu pateicīgs par vienprātīgu nozares atbalstu un izrādīto godu veikt šo cieņpilno uzdevumu. Mums visiem šodien vajadzīgas divas vakcīnas – viena pret Covid-19, otra – par Dziesmu svētkiem,” uzsvēra R. Vanags.