Foto: Unplash.com

Gan Lielās depresijas laikā, gan alkoholisko dzērienu aizlieguma jeb «sausā likuma» ērā Amerikas Savienoto Valstu mafijas bosi likumus pārkāpa teju gaišā dienas laikā, gozējās laikrakstu virsrakstos un pirmajās lapās. Ne velti daži no viņiem ir kļuvuši par populārās kultūras daļu.

Noziedznieku darbība visvairāk uzplauka tieši Čikāgā un Ņujorkā. Bosi valdīja pār pilsētām un veica nelikumīgas darbības, it īpaši popularizējot nelegālas azartspēles, aizdevumus un narkotiku tirdzniecību.

Daži no pazīstamākajiem gangsteriem bija Als Kapone, Bagsijs Sīgels, Bampijs Džonsons un Vito Dženovēze. Ne velti arī FOX jaunākais seriāls Hārlemas krusttēvs, kas TV ekrānos būs katru otrdienu plkst. 22.00 jau no 9.marta, ir balstīts Džonsona dzīves gaitās.

Tādēļ FOX iepazīstina ar četriem bēdīgi slaveniem ASV mafijas bosiem, kas dzīvoja otrpus likumam.

Hārlemas boss Bampijs Džonsons

Kā zelta laikmeta kaķis ar deviņām dzīvībām, kurš vairākkārt ticis noķerts un teju nogalināts – bēdīgi slavenais noziedzības vadonis Bampijs Džonsons (Bumpy Johnson), dzimis Elsvorts Reimonds Džonsons.

Līdz 30 gadu vecumam Džonsons jau pusi dzīves bija pavadījis cietumā, jo bija biežs kukuļošanas piekritējs, zaglis un arī suteners. 1932.gadā Bampiju izlaida no Alkatrazas cietuma un viņš atgriezās Ņujorkas ielās. Ap šo laiku Džonsons satika ietekmīgo noziedzības līderi Sefāniju Sentklēru (Stephanie St. Clair), dēvētu par Madam Queen, kura Džonsonu paņēma savā paspārnē.

Kļuvis par Sentklēras leitnantu, Džonsons uzsāka karu ar daudziem Ņujorkas noziedzības bosiem, tai skaitā ar organizētās noziedzības līderi Daču Šulcu jeb Holandieti Šulcu (Dutch Schultz). Šīs cīņas laikā Džonsons nolaupīja un nogalināja vairāk nekā 40 cilvēku. Tomēr šo abu gangsteru karš bija bezjēdzīgs – Šulca un viņa domubiedru pusē bija likumi un viņi dominēja nelegālajās azartspēļu operācijās Hārlemā. Galu galā Džonsona iesākto pabeidza cits gangsteris – Laimīgais Lučāno – pavēlot 1935.gadā novākt Šulcu.

Cilvēki ļoti baidījās no Džonsona, tomēr viņu arī cienīja un mīlēja. Proti, dēvēts pat par Hārlemas Robinu Hudu, viņš bieži vien palīdzēja kopienas ģimenēm, pērkot skolas drēbes finansiāli grūtībās nonākušiem bērniem un apmaksājot koledžu. Svētkos Džonsons ģimenēm pasniedza bezmaksas tītarus, piegādāja maltītes un dāvanas.

Vēlies uzzināt vairāk? Nenokavē un seko līdzi mainīgajām noziedzības aliansēm jaunajā, uz patiesiem faktiem balstītajā seriālā Hārlemas krusttēvs, kurā attēlotas mafijas bosa Bampija Džonsona gaitas Ņujorkā, segregācija 20.gadsimtā un Hārlemas vēsture. Neiztikt arī bez itāļu gangsteru noslēpumiem un netīriem darījumiem.

Čikāgas noziedzības galva – Als Kapone

Mafijas pārstāvis, kas piedzimis Bruklinas itāļu ģimenē. Vēsturiski amerikāņu mafijas magnāts, kurš 20.gadsimtā alkoholisko dzērienu ierobežojumu laikā vadīja organizētās noziedzības sindikātu Čikāgā. Viņš nopelnīja godīga, inteliģenta, bet bezgala nežēlīga cilvēka reputāciju. Kapones cilvēki nodarbojās ar azartspēļu biznesu, tirgoja narkotikas un veicināja prostitūciju.

Kapone savas dzīves laikā izcēlies ar daudz kriminālām darbībām, bet visspilgtākais piemērs ir tieši 1929.gada 14.februārī notikušās slepkavības, dēvētas par Svētās Valentīna dienas slaktiņu. Šajā dienā nežēlībā krita Ala Kapones lielākā pretinieka Džordža Baga Morana (Bugs Moran) padotie, kuri tika aukstasinīgi nogalināti kādā Čikāgas garāžā. Tas ne tikai padarīja Alu Kaponi par valsts slavenību, bet arī izraisīja federālās valdības nevēlamo uzmanību.

Dēvēts par Rētaino un Valsts ienaidnieku Nr.1, savas karjeras laikā Kapones rūpals nopelnīja ap 100 miljoniem ASV dolāru. Zīmīgi, ka policistiem un varas iestādēm 1929.gadā paveicās apcietināt lielo noziedznieku, taču viņi nespēja pierādīt neko citu kā nodokļu nemaksāšanu.

Dēvēts par «visu priekšnieku priekšnieku» – Vito Dženovēze

Vito Dženovēze (Vito Genovese) ar ģimeni 1913.gadā pārcēlās no Itālijas uz Ņujorku. Sākumā Vito bija vien iesācējs, kurš ļoti vēlējās kļūt par daļu no Ņujorkas noziedzīgās pasaules.

Lai gan sākums nebija spīdošs, apetīte pēc naudas tikai auga. Gangsteris izveidoja ciešas saites ar topošo mafijas vizionāru Laimīgo Lučāno (Charles Lucky Luciano). Kopā ar Lučāno Dženovēze izvērsa heroīna tirdzniecību starptautiskā līmenī. Nenoliedzami, Dženovēze bija atbildīgs par noziedzības un narkotiku tirdzniecību pieaugumu ASV.

Mēģinot izvairīties no apsūdzībām par gangstera Ferdinanda Bočija (Ferdinand Boccia) slepkavību, 1937.gadā Dženovēze aizbēga atpakaļ uz dzimteni, taču neatstājot biznesu nepārraudzītu. Viņš atrada veidu, kā turpināt ASV heroīna tirdzniecību no Itālijas.

Otrais pasaules karā Dženovēze atbalstīja Benito Musolīni režīmu Itālijā, baidoties, ka viņu izsūtīs atpakaļ uz Ameriku. Neskatoties uz gangstera centieniem, viņš tika notverts un izdots ASV. Taču pēc Bočija slepkavības liecinieka nāves, Dženovēze atguva savu varu Ņujorkas noziedzīgo ģimeņu vidū, nogalinot vairākus ienaidniekus, tai skaitā arī citas mafijas bosu Albertu Anastasiju (Albert Anastasia).

Vēlāk Vito vadīja Lučāno ģimenes kopienu, kura pēc tam tika pārdēvēta Dženovēzes uzvārdā. Šajā mafijā apvienojās vairāk nekā 250 noziedznieki.

Rietumu krasta noziedznieks Bagsijs Sīgels

Lasvegasa būtu palikusi neliela pilsētiņa tuksneša vidū, ja Nevadas štata valdība 1931.gadā nebūtu legalizējusi azartspēles. Tā nu 1941.gadā tika uzsāka milzīgo viesnīcu un kazino celtniecība. Šeit nozīmīga loma bija mafijas vadonim Bendžaminam Bagsijam Sīgelam (Bugsy Siegel), kurš ar savu partneri Meiru Lanski (Mayer Lansky) uzsāka viesnīcu biznesu Lasvegasā nelikumīgi iegūtos līdzekļu legalizācijai. Sīgels bija slavens nelegālā alkohola tirgonis un spēlmanis. Viņš uzsāka un uzraudzīja pirmā lielā Lasvegasas kazino – Flamingo – būvniecību.

Agrīnā dzīve spēcīgajam personāžam bija citādāka. Dzimis 1906.gadā ebreju imigrantu ģimenē, Bruklinā viņš visvairāk bija pazīstams tieši ar savu aso temperamentu un bija daļa no itāļu gangstera Laimīgā Lučāno sindikāta. Kļuvis par galveno mafijas līderi, viņš izveidoja noziedzīgu impēriju, kuru izmantoja, lai veiktu nežēlīgas slepkavības, nodarbotos ar nelegālām azartspēlēm un alkohola tirdzniecību.

Sīgelu nežēlīgi nogalināja savās mājās 1947.gadā, gadu pēc Lasvegasas kazino atklāšanas.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube