Foto: Pexels

Dabas katastrofas var izraisīt zemestrīces, viesuļvētras, vulkānu izvirdumi, sausums, lavīnas, cunami, seljes, plūdi, sals, karstums, ugunsgrēki, krusa, sniega vētras u.c. Sinoptiķi un meteorologi prasmīgi nosaka laika apstākļus vairākas dienas uz priekšu, taču dažkārt ar to nepietiek, lai sagatavotos ārkārtas situācijām. Daba mēdz pārsteigt nesagatavotus un viesuļvētras nežēlo neko savā ceļā – atņem dzīvības un izposta gan mājas, gan pilsētas.

2020.gada maijā Viskonsīnas universitātes un Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas pētnieki analizēja teju 40 gadu garumā iegūtus satelītu datus par vētrām visā pasaulē.

Viņi atklāja, ka, diemžēl, jūras virsmas temperatūra ir daudz siltāka nekā tai vajadzētu būt, un tāpēc viesuļvētras ik gadu visā pasaulē kļūst arvien spēcīgākas un postošākas.

1967.gads, Liepāja

Lai arī Latvija ir pasargāta no dažādām dabas katastrofām, tomēr arī mums viss nav gājis secen. Tā 1967.gada 18.oktobrī Liepājā brāzmu stiprums sasniedza pat 48 metrus sekundē – šis ir Latvijas rekords.

Savukārt 2005.gadā valstī plosījās orkāns “Ervīns” jeb “Gudruns”, kas sākotnēji izveidojās virs Botnijas līča starp Zviedriju un Somiju. Vēja ātrums Latvijā bija 40 m/s, radot nozīmīgus postījumus – izgāza lielu daudzumu koku, ēkām norāva jumtus, izskaloja jūras piekrasti. 60% Latvijas teritorijas bija traucēta elektroapgāde.

National Geographic ir apkopojis, kuras ir spēcīgākās un postošākās viesuļvētras pēdējo gadu laikā visā pasaulē.

Vētra “Hārvijs” nes jaunu nokrišņu rekordu ASV

Tā novērtēta kā ceturtās kategorijas viesuļvētra, 58 stundu laikā sasniedza 1250 milimetru nokrišņu daudzumu, kas radīja 125 miljardu dolāru postījumus – “Hārvijs”. Teksasas piekrasti orkāns sasniedza 2017.gada 17.augustā, atnesot spēcīgus vējus un stipras lietus gāzes. “Hārvija” lietavas praktiski paralizēja Hjūstonu un citus apvidus reģionus, izraisot masveida evakuāciju un paniku.

Iepriekšējais lielākais nokrišņu rekords bija 1220 milimetri tropiskajā vētrā “Amēlija”.

Viesuļvētra izpostīja 204 tūkstošus mājsaimniecību, un gandrīz trīs nedēļas pēc notikuma bez elektroapgādes dzīvoja vēl četru tūkstošu ēku iedzīvotāji. Cilvēku neticība tam, ka tik liela mēroga katastrofa varētu notikt, veicināja arī to, ka vairāk nekā 80% apgabala ēku nebija iegādāta apdrošināšana pret plūdiem. Vētra izraisīja apokalipses cienīgus skatus – divas nedēļas vēlāk trešā daļa Hjūstonas aizvien atradās zem ūdens.

Tā laika prezidents Donalds Tramps atļāva Teksasas gubernatoram Gregam Ebotam pasludināt Teksasu par “lielas katastrofas” zonu, kas paātrināja federālās palīdzības saņemšanu.

Postošākais no visiem – ciklons “Irma”

2017.gadā Atlantijas okeāna nerimstošā darbība radījusi postījumus ne reizi vien. Proti, viesuļvētra “Irma” plosījusies tikai dažas nedēļas pēc Teksasas “Hārvija”, sasniedzot piekto, maksimālo kategoriju, tā kļūstot par visspēcīgāko viesuļvētru ASV vismaz pēdējās desmitgades laikā. Tā dramatiski ietekmēja vairāk nekā 12 Karību reģiona salu. Francijai piederošajās salās “Irma” nodarīja postījumus vairāk nekā 239 miljonu dolāru apjomā.

Viesuļvētras ietekmei tika pakļauti 1,2 miljoni cilvēku, kas izraisīja arī degvielas trūkumu, satiksmes sastrēgumus un paniku. No Floridas pussalas evakuēties bija iespējams tikai ziemeļu virzienā.

Pēc tam, kad Maiami iedzīvotāji pameta pilsētu un devās uz Floridas ziemeļiem, daudzi konstatēja, ka teju visās degvielas uzpildes stacijās izbeigusies degviela.

“Irma” pazīstama vēsturē ar ne tikai ar postījumu apmēriem, bet arī ar tās vārdu. Tropisko vētru vārdi nākotnē ir sen zināmi, tie atkārtojas sešu gadu ciklā. Taču, ja vētra, kurai piešķirts vārds, ir sevišķi postoša un ļoti daudzu cilvēku atmiņās palikusi kā traģisks notikums, tās vārdu izņem no saraksta. Tā notika arī ar “Irmu”.

Viesuļvētras “Hārvijs” māsa – “Imelda”

Tropiskā vētra “Imelda” 2019.gada septembrī trīs dienas plosīja Teksasas štata dienvidaustrumus. Lielākos plūdus atkal piedzīvoja Hjūstona un tās tuvējā apkaime, vairāki tūkstoši cilvēku vēlreiz bija piespiesti evakuēties. Vētra nodarīja ievērojamus zaudējumus arī vietējiem biznesiem. Šī jau bija otrā tāda līmeņa viesuļvētra.

“Imelda” uzskatāma par piekto nokrišņiem bagātāko vētru ASV vēsturē.

“Imeldas” ātrums sasniedza pat 65 metrus sekundē. Vētra bija īpaši bīstama, jo tā vietā, lai virzītos uz Ziemeļiem un izkliedētos, kā tas tika prognozēts, tā uzturējās virs Teksasas dienvidaustrumiem ar rekordlielu nokrišņu daudzumu. Četrās dienās “Imelda” atkal pārvērta Teksasas apgabalu par katastrofas zonu. Proti, nokrišņu daudzums sasniedza 1016 milimetrus uz kvadrātmetru.

Jāpiebilst, ka Teksasas rietumu daļā gada nokrišņu norma ir no 530 līdz 900 milimetriem, bet austrumu daļā ap 1500 milimetriem. Simtiem māju applūda un vairāk nekā 1000 cilvēki vajadzēja glābt no plūdiem.

Teksasas piekraste dzīvo bažās par to, kas notiks tālāk. Vispirms nāca “Hārvijs”, pēc diviem gadiem “Imelda” un nu jau atkal pagājuši divi gadi kopš iepriekšējās viesuļvētras. Vai vēsture turpinās atkāroties?

Vairāk par to, kā cilvēki centās izdzīvot, kad Teksasu skāra “Imelda”, skaties National Geographic piedāvāto dokumentālo filmu “Vētras komanda”, kur uz 2019.gada vētras epicentru nosūtīja sešas glābšanas komandas.

Sekot līdzi komandas gaitām vari jau svētdien, 21.martā, pulksten 22.00. kanālā National Geographic.

Āzijas austrumu taifūns “Mangkhut”

Kamēr ASV plosījās vētra “Florence”, arī postījumi Āzijas austrumos nerimās. Filipīnās tika izsludināts augstākā sarkanā līmeņa brīdinājums, kad taifūns “Mangkhut” pārsteidza nesagatavotus un tikai pieauga savos apmēros. 2018.gada septembrī taifūns paņēma 134 iedzīvotāju dzīvības, vēja ātrumam sasniedzot pat 70 metrus sekundē. Tas bija visintensīvākais taifūns Āzijas reģionā kopš 2013.gada.

No dzīvesvietām evakuēja 2,45 miljonus cilvēku un vairāk nekā 100 skolas piedzīvoja milzīgus postījumus. Hongkongā debesskrāpjiem izsita logus, kā arī vētra nogāza ļoti daudz koku un appludināja tīrumus. Neiztika arī bez zemes iegruvumiem – valsts ziemeļos iegruva zeme pār zeltraču ciematu, kurā tika aprakti 40 cilvēki.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube