Foto: Unplash.com

Ikviens zina, cik svarīgi ir uzņemt vitamīnus un minerālvielas, jo tie pilda dažādas būtiskas organisma funkcijas, taču – kā zināt, ka organisms nesaņem sev nepieciešamo pietiekamā daudzumā? Aptieku tīkla Apotheka farmaceite Anna Kivleniece skaidro, kuri vitamīni un minerālvielas ir svarīgas ikvienam, kas var liecināt par to trūkumu, un kādi produkti ikdienas ēdienkartē jāiekļauj, lai tos uzņemtu pietiekami.

“Lai organisms spētu pildīt savas funkcijas, tam nepieciešamas “izejvielas” – vairāki desmiti dažādu vitamīnu, minerālvielu un uzturvielu, ko organisms ne vienmēr var saražot pats. Brīžos, kad organisms kādu no sev nepieciešamajām uzturvielām nesaņem, tas par to signalizē. Svarīgi ir šos signālus atpazīt, lai varētu pārskatīt savu ēdienkarti un pārliecināties, vai tā ir pietiekami sabalansēta un iekļauj produktus, kuri nodrošina organismu ar tam nepieciešamo. Īpaši piesardzīgiem jābūt cilvēkiem, kuriem dažādu alerģiju un nepanesību dēļ, nav iespējams uzņemt kādus no vitamīniem vai minerālvielām. Tādos gadījumos risinājums varētu būt ēdienkartes papildināšana ar atbilstošiem uztura bagātinātājiem,” skaidro farmaceite.

Omega-3: vismaz divas porcijas treknas zivis vai viena porcija pākšaugu nedēļā

Omega-3 taukskābes ir nozīmīgas un neaizvietojamas polinepiesātinātās taukskābes, kuras organisms neražo pats, tāpēc tās jāuzņem ar uztura palīdzību. Tās labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, organisma augšanu un attīstību, imūnsistēmas darbību, kā arī kognitīvās funkcijas.

Omega-3 vērtīgākie avoti ir treknas zivis, čia sēklas, kaņepju sēklas, valrieksti, linsēklu eļļa un olas. Lai uzņemtu pietiekamu Omega-3 daudzumu, ēdienkartē jāiekļauj vismaz divas porcijas treknu zivju nedēļā vai vismaz viena porcija pākšaugu. Arī pievienojot salātiem dažādas eļļas, piemēram, linsēklu un valriekstu eļļu, iespējams uzņemt Omega-3. Tāpat ievērojamu daudzumu Omega-3 satur sauja valriekstu, lazdu vai makadamijas riekstu.

Par Omega-3 deficītu var liecināt sausa āda, trausli mati un nagi. Tā kā Omega-3 piemīt arī pretiekaisuma īpašības, to trūkums saistāms ar locītavu sāpēm un muskuļu krampjiem, kā arī kardiovaskulārām slimībām.

Dzelzs: porcija gaļas vai granātābols

Dzelzs ir svarīgākā hemoglobīna uzbūves sastāvdaļa. Tā ir daudzu cilvēka organisma proteīnu un fermentu sastāvā, ir iesaistīta skābekļa transportēšanā, kā arī šūnu augšanas un dalīšanās procesos.

Dzelzs cilvēka organismā tiek uzņemta galvenokārt ar pārtiku. Dzelzi saturošus produktus vēlams iekļaut uzturā katru dienu – tā var būt porcija gaļas, porcija pākšaugu vai granātābols. Hēma dzelzs jeb divvērtīgā dzelzs uzsūcas labāk nekā nehēma (trīsvērtīgā) dzelzs, taču uzsūkšanos var uzlabot, arī iekļaujot ēdienkartē produktus ar C, B12 vitamīniem vai folskābi. Hēma dzelzs avoti ir liellopa gaļa, sardīnes, austeres, aknas, savukārt nehēma dzelzs avoti – spināti, nātres, granātābols, kvinoja, ķirbju sēklas, šampinjoni, pupiņas, lēcas, bietes, kāļi, brokoļi, mandeles, ciedru rieksti un dateles.

Dzelzs trūkuma galvenās pazīmes ir izteikts nogurums, bāla āda, galvas reiboņi, matu izkrišana, trausli nagi, zems asinsspiediens, kā arī nemierīgo kāju sindroms, kas izpaužas kā nekontrolējama vēlēšanās kustināt kājas.

Magnijs: divas glāzes auzu pārslu

Magnijs ir minerālviela, kas nodrošina normālu nervu un muskuļu darbību, piedalās dažādos šūnu veidošanās procesos, kā arī sirds ritma uzturēšanā.

Dienā jāuzņem 300 līdz 400 miligramu magnija, kas līdzvērtīgs aptuveni 200 gramiem pupiņu, divām glāzēm auzu pārslu vai kilogramam banānu. Magniju satur arī spināti, dažādi lapu salāti, pākšaugi, rieksti, graudaugi, jūras veltes, banāni un kivi.

Magnija deficīta galvenās pazīmes ir muskuļu krampji, nogurums, nervozitāte, apetītes trūkums un depresija.

C vitamīns: viena paprika vai glāze zemeņu

C vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kas piedalās žultsskābes un kolagēna veidošanās procesos, uzrāda antioksidanta īpašības, kā arī uzlabo dzelzs uzsūkšanos.

Cilvēkam dienā būtu jāuzņem no 10–150 mg C vitamīna – tas atkarīgs no dzīvesveida. Vairāk C vitamīna jāuzņem grūtniecēm, smaga fiziskā un garīgā darba darītājiem, kā arī atrodoties ilgstošā stresa ietekmē. Pietiekamu C vitamīna devu var uzņemt, piemēram, ar sauju svaigu upeņu, vienu papriku vai glāzi zemeņu. Jāatceras, ka C vitamīns nav izturīgs pret augstu temperatūru, tāpēc termiski apstrādātos produktos tā daudzums ievērojami samazinās. C vitamīna avoti ir arī brokoļi, kale kāposti, apelsīni, smiltsērkšķi, kāposti un tomāti.

Pirmās C vitamīna deficīta pazīmes ir asiņojošas smaganas, lēna brūču dzīšana un sāpīgas locītavas.

D vitamīns: treknas zivis un olas

D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas piedalās kalcija un fosfora vielmaiņā, nodrošinot kaulu un zobu veselību. Tāpat tam ir būtiska nozīme normālā imūnsistēmas darbībā. Populārākās D vitamīna formas ir ergokalciferols (D2) un holekalciferols D3. D vitamīns ir arī viens no visgrūtāk uzņemamajiem vitamīniem, kuru ir teju neiespējami uzņemt pietiekamā daudzumā ar pārtiku. Taču, lai palielinātu D vitamīna koncentrāciju, ieteicams uzturā iekļaut treknās zivis, mencu aknu eļļu, tunci un olas.

D vitamīna deficīta pazīmes ir trausli kauli, zobi, nogurums un apātija. D vitamīna deficīts ir saistāms arī ar tādām slimībām kā osteoporoze, autoimūnās saslimšanas, depresija, hipertensija.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube