Foto: Flickr/Foto: Nadezda Murane

Trešdien, 19.maijā, notika Dziesmu un deju svētku padome, kurā tika skatīti divi jautājumi – XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošana un iespējamā norise un informatīvā ziņojuma “Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāna 2020.gadam izpildi” saskaņošana.

Sēdē piedalījās 16 padomes locekļi. Ar 14 “par”, vienam padomes loceklim atturoties un vienam nepiedaloties balsojumā, tika nolemts atbalstīt XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi un procesa pabeigšanu 2021 gadā, īstenojot e-dziesmusvētku konceptu ar nosacījumu, ka tiek ievērots brīvprātības princips dalībai svētkos un ievēroti visi valstī noteiktie konkrētā brīža epidemioloģiskie nosacījumi.

Padome vienbalsīgi nolēma saskaņot un virzīt iesniegšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu “Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2020. gadam izpildi”.

Balstoties uz Svētku Operatīvās vadības grupas ieteikumiem un epidemioloģisko prognozi, mākslinieciskās komandas un rīkotāji ir izstrādājuši maksimāli drošu Svētku norises scenāriju, kā pamatprincipu piedāvājot e-dziesmusvētku konceptu: plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā.

Pamatā norises plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no 1 līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos, veidojot drošus e-dziesmusvētkus.

“Visus dokumentētos un TV materiālus plānojam ne tikai rādīt dažādās digitālajās platformās un televīzijā, bet arī nodot topošajai Dziesmu un deju svētku ekspozīcijai, lai šī neparastā laika Dziesmusvētki, kas veidos tradīcijas vēsturi, būtu pieejami arī nākotnē,” akcentē XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.

Maija izskaņā risinājuma piedāvājumu skatīs Ministru kabinets.

Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētājs ir kultūras ministrs Nauris Puntulis. Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu tajā darbojas izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, finanšu ministrs Jānis Reirs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāve, deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Valsts prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, kā arī nozaru eksperts – koru mūzikas pārstāvis Mārtiņš Klišāns, deju nozares pārstāves Santa Laurinoviča un Zanda Mūrniece, pūtēju orķestru nozares pārstāvis Jānis Puriņš, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāve Ilze Rimicāne, tautas mūzikas nozares pārstāve Iveta Tauriņa, tradicionālās kultūras nozares pārstāve Māra Mellēna, profesionālās mūzikas pārstāvis Jēkabs Jančevskis, pašvaldību kultūras centru pārstāvis Toms Upners, nevalstisko organizāciju pārstāve Mārīte Puriņa un deleģēta Pasaules Brīvo latviešu apvienības pārstāve Lilija Zobens.

Jāatzīmē, ka Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un tradīcijas tālāknodošanu. Padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā, tās darbību koordinē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube