Foto: Unplash.com

Šī gada 1.ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 207 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2020.gada 1.ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 105 eiro jeb 9,5%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 7,1% (no 7,39 līdz 7,92 eiro).

2021.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2020.gada 4.ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 4,1%.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 891 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 891 eiro jeb 73,9% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,6%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 9,7%.

No 2021.gada 1.janvāra valstī pieauga minimālā alga – no 430 eiro līdz 500 eiro jeb par 16,3%, tika paaugstināts ienākumu slieksnis, virs kura netiek piemērots neapliekamais minimums, nedaudz samazinājās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vispārējā un solidaritātes nodokļa likmes, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme lieliem ienākumiem.

Mēneša darba samaksas mediāna 939 eiro

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada 1. ceturksnī bija 939 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada 1.ceturksni (860 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 1.ceturksnī bija 702 eiro un gada laikā tā pieauga par 10,1%.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Sabiedriskajā sektorā gada pieaugums nedaudz straujāks

2021.gada 1.ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1 208 eiro, un gada laikā tā pieauga par 9,5%. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija par trim eiro lielāka (1 211 eiro) nekā privātajā, un tās gada pieauguma temps bija nedaudz straujāks (9,7%). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 181 eiro jeb par 11,2%.

Salīdzinot ar 2020.gada 4.ceturksni, privātajā sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 3%, bet sabiedriskajā un vispārējās valdības sektorā samazinājās – attiecīgi par 1% un 1,1%.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Covid-19 pandēmijas laikā noteikto ierobežojumu ietekmē

2021.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar pērna gada atbilstošo periodu algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, valstī kopā samazinājās par 61,3 tūkst. jeb 8,2%.

To ietekmēja darbinieku atlaišana, darba slodžu samazināšana un darbinieku skaita kritums izmaksāto dīkstāvju pabalstu dēļ.

Darba samaksas fonds valstī kopumā nedaudz pieauga – par 0,6% jeb 14,3 milj. eiro.

Septiņās nozarēs vidējā mēneša darba samaksa virs vidējās valstī

2021.gada 1. ceturksnī septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, veselības un sociālās aprūpes, enerģētikas, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, valsts pārvaldes, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē.

No minētajām nozarēm gada laikā vidējais atalgojums strauji pieaudzis veselības un sociālās aprūpes nozarē – no 1 139 līdz 1 440 eiro jeb par 26,5%.

Vismazākā vidējā darba samaksa 2021.gada 1. ceturksnī bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (716 eiro), izglītības (950 eiro) un mākslas, izklaides un atpūtas (983 eiro) nozarēs.

Latgalē vidējā mēneša alga par 38% zemāka nekā Rīgā

Vidējā mēneša bruto darba samaksa 2021.gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020.gada 1. ceturksni, visstraujāk pieauga Latgalē – par 12,5%. Zemākais pieaugums bija Pierīgā – 6,6%. Vislielākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1 358 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (842 eiro), kas ir par 38% mazāk nekā valsts galvaspilsētā.

Darba samaksa nostrādātā stundā – 7,92 eiro

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2021.gada 1. ceturksnī bija 7,92 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,1% (2020.gada 1. ceturksnī – 7,39 eiro).

Kopējās stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citas ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 9,34 līdz 9,90 eiro jeb par 6,0%, ko ietekmēja nostrādāto stundu skaita samazinājums par 5,7%, kamēr kopējo darbaspēka izmaksu summa gandrīz nemainījās (pieaugums 0,02%).

Lielākā vidējā darba samaksa un straujākais pieaugums Lietuvā

Baltijas valstīs 2021.gada 1. ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Lietuvā – 1 517 eiro par pilnas slodzes darbu, Igaunijā – 1 473 eiro, bet Latvijā viszemākā – 1 207 eiro.

Salīdzinājumā ar 2020.gada 1. ceturksni vidējā alga Lietuvā pieauga visstraujāk – par 9,9%, Latvijā – par 9,5%, savukārt Igaunijā – par 4,9%.