Foto: Unplash.com

Sapnis – vārds ar sešiem alfabēta burtiem, bet ar tik daudzveidīgu nozīmi. Šis ir viens no tiem dzīves fenomeniem, kas reizēm liek elpai aizrauties, un tā ir arī nebeidzama dzīves skola par sava prāta izzināšanu. Šajā nedēļā Rīta kafija sarunājas Junga analītiķi, psihoterapijas speciālisti Gintu Teivāni, kura psihoterapijas jomā darbojas jau 25 gadus. Viņa dalīsies vērtīgās zināšanās par sapņu fenomenu.

Kas ir sapnis?

Vienkāršiem vāriem sakot, tie ir tēli, simboli, notikumi, epizodes, veselas filmas un seriāli, ko mēs redzam, sapņojot naktī.

Taču sapņi ir arī realitāte, tikai tā realitāte, kas saista apziņu ar bezapziņu, tā ir psihiskā dzīves realitāte. Proti, tas, ko mēs piedzīvojam naktī, ir tikpat reāli, ko piedzīvojam nomodā dienas laikā. Tas ir tilts starp neapzināto un apzināto pasauli, universāls cilvēcisks pārdzīvojums, dabiska psihiskās dzīves daļa. Tā ietver sevī gan notikušo, gan nenotikušo, gan to, kas ir bijis aktuāls pagātnē, gan to, ko nekad neesam pacēluši no neapzinātā uz apzināto, kas mīt pašos psihes dziļumos.

Kā mēs zinām, sapnī nav ne laika, ne telpas robežu. Sapnis ir autonoms, tam ir sava jēga un mērķis, tas ir kā vēstījums no bezapziņas, jo sapnis vai nu papildina mūsu realitātes ego, vai to kompensē.

Ja sapņus sākam pierakstīt un mēģinām tos saprast, tad mēs varam ļoti daudz ko psihoemocionālajā dzīvē sakārtot un mainīt.

Kāpēc es tieši šonakt sapnī redzēju…

Sapņu saturs ir milzīgs, neierobežots – tur ir gan pagātnes pieredze, gan tā pieredze, kā mēs atceramies sevi dažādos vecuma posmos, sapnis var atspoguļot gan objektīvo realitāti, gan to, kas nekad nav bijis, bet mūsu regulējošais centrs, mūsu patība cenšas pateikt, sūtīt vēstījumu. Svarīgi meklēt atbildes uz jautājumu, kāpēc tieši šonakt es redzēju to un to…

Psihoterapeites piemērs. Viņa stāsta, ka tieši dienā, kad sarunājāmies, aizvadītajā naktī sapņojusi, ka glezno. “Es bieži vien reālajā dzīvē domāju par kaut ko tādu, ko es vēl varētu pagūt izdarīt savos 62 gados, ko es neesmu nekad darījusi, bet es neuzdrošinos, un tas sapnis man kā kompensāciju iedod šo sajūtu – es gleznoju ar pirkstiem, es uzgleznoju kaut ko brīnišķīgi skaistu.”

Pārstāstot savu piemēru, Ginta skaidro: “Tāpēc sapnis var būt realitāte, ko piedzīvojam, gan visu mūsu iekšējo daļu dažāds situatīvs atspoguļojums.”

K.G. Jungs psihes struktūrā ir izdala gan personu, gan ego, gan patību, gan sievišķo un vīrišķo daļu, gan kompleksus, tad ir vieglāk izprast sapņoto.

Šodienas pieredze

Viss, ko sapņos redzam, ir mūsu iekšējās daļas, nevis kāda cita. Psihoterapeite iesaka parunāt katram pašam ar sevi, uzdodot jautājumu – kāpēc tieši tagad es sapņoju par to, ko sapņoju? Vajag mēģināt rast atbildes, ko sapņotais vēstījums vēlas pateikt. Vienmēr svarīgi ir sasaistīt sapni ar šodienas pieredzi ar to, kas notiek paša reālajā dzīvē.

Te arī iedalās dažādie sapņu uzdevumi. Sapnis var kompensēt vienpusīgu dzīvi cilvēkam, tāpat sapnis ir bezgalīgs dialogs starp ego, starp reālo ego un sapņa ego, starp apziņu un bezapziņu, kā arī reizēm nav nepieciešams katru sapni izprast, bet svarīgi ir sapņot vispār.

Ceļojums cauri gadsimtiem

Reizēm rodas jautājumi, kāpēc mēs sapņos redzam neiedomājas lietas, mēs klejojam pat caur gadsimtiem, arī tam ir terapeite rod skaidrojumu: “Zinātniski pat ir pierādīts, ka sapņos var parādīties tas, ko piedzīvojusi vecvecmāmiņa, šī pieredze caur sapņiem pārnesās caur trešo ceturto paaudzi. Piemēram, jauna sieviete sapņo par karu, par bēgšanu no vāciešiem utt., bet skaidrs, ka viņa nav piedzīvojusi kara laikus. Jaunākie neiroloģiskie pētījumi pierāda, ka ir šie transģenerālie sapņi– paaudžu sapņi. Sapņi ir milzu materiāls, kas glabājas bezapziņā.”

Sapņojam mēs visi katru nakti – kā pieaugušie, tā zīdaiņi. Sapņus mēs redzam brīžos, kad ir ātrās acu kustības, un apmēram četrus sapņus katrs no mums naktī redz, bet kāpēc reizēm atceramies, bet reizēm nē, tas ir atkarīgs no daudz faktoriem.

Daži piemēri:

*Atkarīgs no tā, cik cilvēks ir tiešā kontaktā ar savām emocijām, vai apzinās tās, jo sapņu tēlu un simbolu valoda pārsvarā ir emocionāli piesātināta.

*Atkarīgs arī no tā, cik vispār cilvēks ir psiholoģiski reflektējošs par savu uzvedību, domām, attiecībām utt.

Tāpat terapeite piemin, ka sapņus parasti cilvēki labāk atceras, kad uzsāk terapiju, “jo mēs sākam runāt par iekšējās pasaules pārdzīvojumiem”.

Slikts garastāvoklis no rīta

Vienlaikus Ginta piemin, ka pat tad, ja mēs neatceramies, sapņi uz mūsu psihi atstāj iespaidu. Piemēram, no rīta pieceļoties, nezināmu iemeslu dēļ ir slikts garastāvoklis, visdrīzāk tam par iemeslu ir naktī piedzīvotais, ko mēs neatceramies. Šis bezapziņas materiāls nenoliedzami ietekmē psihi. Sapņu atcerēšanās lielā mērā ir atkarīga no tā, cik cilvēks ir ciešā kontaktā ar savu iekšējo pasauli.

Asociācijas ir gan domas, gan jūtas, gan atmiņas, gan notikumi. Piemēram, vienam, sapnī redzot, ka viņš stāv kraujas malā, tas var izraisīt pat paniku, bailes, ja tādas ir no augstuma, bet otram tas var būt absolūti cits skaidrojums, tāpēc “nevajag skatīties sapņu grāmatās, bet vajag sapnim pieiet individuāli, sapņotājs ir pats galvenais”.

Sapņi un attiecības

Tāpat kā sapņi, kas ir neizmērāms lielums, arī attiecību tēma ir savā ziņā neizsmeļams temats. Sapņi un attiecības. Kāda lasītāja, kura zināja par gaidāmo sarunu ar psihoterapeiti par sapņiem, iesūtīja jautājumu – kāpēc es sapņos redzu savu bijušo vīru, kaut esam šķīrušies vairāk nekā desmit gadus? Par ko tas liecina?

Izmantojot izdevību, psihoterapeitei lūdzām komentēt: “Ir jautājums vispirms, ar ko šis cilvēks jums asociējas. Sievietei vīrietis sapnī prezentē viņas vīrišķo enerģiju. Tas pat var nenozīmēt, kas stāsts ir par attiecībām vai par nepadarītām lietām ar šo cilvēku, bet šis cilvēks atspoguļo manas kā sievietes šķautnes. Sievietes vīrišķā enerģija ir prāts, loģika, lēmumi, struktūras, karjera, radošums – tas viss saistās ar vīrišķo enerģiju, tad mēs skatāmies, ko vīrietis dara vai saka sapnī, svarīgi ir dialogi. Tad jautājums ir, kāpēc tieši tagad es viņu redzu sapnī. Iespējams, tas var būt saistīts ar sievietes radošo procesu, kas ir iesprūdis, vai tieši pretēji, iet ļoti labi, un sapnis tulkojams kā norāde uz to, ka viss tiek darīts ļoti pareizi un tiek pieņemti pareizi lēmumi, skaidro psihoterapeite.

Savukārt, ja vīrietis sievieti sapnī redz, tad tas ir vīrieša sievišķās enerģijas atspoguļojums – attiecības, jūtas, emocijas.

“Tas nav tik vienkārši, paņemt rokās sapņu tulku un analizēt nosapņoto, tas ir daudz sarežģītāk. Pret sapņu interpretāciju ir jāizturas ar milzīgu cieņu,” teic terapeite.

Mīts vai patiesība? Ja sapnī redzu bijušo partneri, tad viņš par mani domā.

“Mēs nezinām, ko dara otrs cilvēks, bet mēs varam saprast, ko dara mūsu psihe. Mēs domājam par šo cilvēku. Reizēm cilvēki saka, ka par sapnī redzēto cilvēku pat nedomā, bet viņš sapnī parādās, tas ir tāpēc, ka ikdienā mēs palaižam garām signālus un asociācijas, kas mums var atgādināt par šo cilvēku. Emocijas, kas bezapziņā saslēdzas, mēs varam palaist garām, bet tas ir saistīts ar “mani”, ar manu iekšējo pasauli, nevis redzētā cilvēka iekšējo pasauli.”

Ja sapnī redzu mirušos…

Ja mirušais sapņos rādās pirmo gadu pēc nāves, tad tas var būt saistīts ar sērām. Īsāk sakot, psihe šādā veidā atvadās, psihe sēro.

Ja sapnī redz nāvi.

Visdrīzāk nāve sapnī liecina, ka ir jāatbrīvojas no kādas savas vecās daļas, ka nepieciešama kāda transformācija, piem. biedējošs sapnis, ka nomirst māte, varētu liecināt, ka jāatdalās no mātes kompleksa, no mātes ietekmes personas dzīvē. Tas ir viens no svarīgākajiem individuācijas uzdevumiem katra cilvēka dzīvē.

Sarunas laikā runājām arī par narkotiskajām vielām, kā tās var ietekmēt psihi, jo arī kāds lasītājs iesūtīja jautājumu par to, ka, lietojot marihuānu, viņš nesapņo.

Psihoterapeites skaidrojums: “Šis būs individuāls jautājums, jo dažādas psihotropās vielas iedarbojas atšķirīgi uz smadzeņu centriem, kuri noņem kontroli. Un tad, kad tiek noņemta kontrole, šos centrus pārpludina bezapziņa.”

Šie ir ļoti sarežģīti neiroloģiskie procesi, jo ir svarīgi, kāda viela iedarbojas uz kuru smadzeņu centru, un jebkurā gadījumā psihotropo vielu lietošana izjauc dabisko psihes līdzsvaru, ja sapņošana ir mehānisms, kas dabiski līdzsvaro psihi. Lietojot jebkuru vielu pārmērīgā daudzumā, tiek izjaukts līdzsvars.

Kāpēc daba devusi iespēju sapņot?

“Manuprāt, cilvēkam ir vajadzīgs kaut kas, kas nav līdz galam saprotams un izskaidrojams. Sapņa fenomens līdz galam nav atklāts, bet tas mums ir dots, lai dzīves garumā, savā individuālajā ceļā saprastu kaut ko vairāk par sevi,” viedoklī dalās terapeite.

Sarunas noslēgumā aprunājāmies arī par pandēmijas ieviestajām izmaiņām, kas cilvēkus ir iemācījusi sākt rūpēties par mentālo veselību, par to liecina arī darba apjoms, kas palielinājies teju uz pusi. Tas ir pozitīvs aspekts, jo tāpat kā mums reizēm sāp vēders, kāja vai galva, mēs meklējam speciālistu, bet, ja mums sāp sirds, tas netiek risināts lielā daļā gadījumu.

Jāsāk ar pamatuzdevumu atrisināšanu

Tomēr psihoterapeite Ginta Teivāne norāda, ka viņu visvairāk satrauc steidzīgā laikmeta ieviestā prakse, kas dzen cilvēku pa vertikāli. Ko tas nozīmē? Cilvēks vēlas sasniegt arvien vairāk, vairāk un vairāk, un ir vairāk gaidas, un bieži vien cilvēks 25 vai 30 gadu vecumā nonāk augstā amatā, bet tai pat laikā nav atrisinājis savus pamatuzdevumus.

Cilvēks ir gājis pa šo vertikāli, bet horizontālās lietas un pamatvajadzības atbilstoši vecumam nav risinājis. Viņš, iespējams, brauc ar pēdējās sērijas bembi, bet dzīvo pie mātes, šajā gadījumā pirmais uzdevums būtu atdalīties un mātes un pēc tam braukt ar glauno mašīnu vai būt par uzņēmuma vadītāju. Šis mani biedē, ka nav līdzsvars starp šo regularitāti, ātro dzīves ritmu un gaidām no cilvēka, kas, kā redzam, iedzen pašus cilvēkus stūrī, un tad viņi meklē ātros risinājumus – narkotikas, alkohols, rituāli, zīlnieki utt. Cilvēki domā, ka šādi risinājumi palīdzēs ātri saprast, kas man jādara, bet psihoterapija ir piepūle, izaugsme, tas ir darbs ar sevi, un reizēm pat darbs vairāku gadu garumā.

Pamatproblēmas sabiedrībā – zems pašvērtējums, nedrošības, bailes, trauksme, depresija.

Lūdzām psihoterapeitei dod kādu uzdevumu lasītājiem, lai sāktu sevis izzināšanas procesu.

Dienas izvērtēšana:

Dienas beigās padomā par trīs labām lietām, kas ar tevi notika. Tā var būt emocija, sajūta vai notikums, smarža, putnu balsis, ak, vai, cik daudz apkārt ir labu lietu, tikai jāmāk ieraudzīt un sadzirdēt!

Pieraksti nosapņoto

Taču, ja runājam par sapņiem, izveido rituālu, no rīta pieceļoties, pieraksti savus sapņus un tad dienas laikā vai vakarā mēģini saprast, taču nevienu sapni līdz galam nevar saprast – tas arī, protams, ir fenomens, un, iespējams, visu nevajag saprast, bet sapņus noteikti vajag ņemt vērā. Jo sapņu funkcija ir balansēt un līdzsvarot.

Ginta Teivāne

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube