Foto: Unplash.com

Kaņepju sektors Latvijā un Baltijā gaida jaunas investīcijas un to būtu jēga darīt, vienlaicīgi mainot likumdošanas regulējumu, kas ļautu plašāk pārstrādāt kaņepes veselības, pārtikas, tekstilrūpniecības, skaistumkopšanas un citās nozarēs, secināts Starptautiskajā Baltijas kaņepju seminārā.

Eiropas industriālo kaņepju asociācijas (EIHA) direktore Lorenza Romanese un Baltijas valstu kaņepju audzēšanas industrijas dalībnieki piedalījās kārtējā starptautiskajā Baltijas kaņepju seminārā maija pašā nogalē. Seminārā nozares eksperti izskaidroja kaņepju kultūras audzēšanas potenciālu un svarīgumu, kā arī dalījās ar ieteikumiem, kā pārvarēt šķēršļus, kas ierobežo kaņepju sektora izaugsmes potenciālu. Semināra dalībnieki dalījās ar starptautisku pieredzi un aicināja sadarboties, lai kaņepju industrijas attīstība kļūtu efektīvāka.

“Kaņepju audzēšana spēj labvēlīgi ietekmēt vidi un palīdzēt sasniegt ilgtspējas mērķus. Tomēr Eiropas Savienībā kaņepju uzņēmēji sastop šķēršļus, piemēram, pastāv novecojuši kaņepju audzēšanas ierobežojumi, kā arī kaņepju kultūra nav skaidri definēta Eiropas Savienības dokumentos,” pauž EIHA direktore.

EIHA direktore Lorenza Romanese uzsvēra, ka organizācija cenšas novērst lielākos neloģiskos un novecojušos regulējumu ierobežojumus un ar zināmu optimismu raugās uz izpratnes veidošanos Eiropas Parlamentā.

Latvijas industriālās kaņepes biedrības Latvian Hemp Union līdzdibinātājs Ernests Plūmiņš secina, ka kaņepju audzēšana var veicināt dažādu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu – attīstīt rūpniecību, ieviest inovācijas, uzlabot veselības jomu, mazināt klimata un vides izmaiņu problēmu. Daudzās valstīs pieaug vajadzība pēc auglīgām zemēm, bioloģiski tīras pārtikas un jaunām dabīgām šķiedrām, tā E. Plūmiņš.

Nozares eksperti  norāda, ka organiskām kaņepju audzēšanas tehnoloģijām labai ražai nepieciešama noteikta augsnes kvalitāte, tas nozīmē, ka nepieciešamas labas agronomijas zināšanas, lai pareizi izvēlētos lauku platības un augsni un to apstrādi.

Jolanta Pilione no uzņēmuma Thermoseed Global, kas nodarbojas ar bioloģisko kaņepju audzēšanu, stāstīja, ka šobrīd notiek plaši pētījumi, analizējot dažādu biomasu ietekmi uz ražu atšķirīgās augsnēs. Mērķis ir nodrošināt organisku augsni, atsakoties no pesticīdiem un minerālmēsliem, kā arī ar pielāgotas biomasas palīdzību veicināt spēcīgu sakņu sistēmu un paātrināt augšanas procesu.

Arī Igaunijas uzņēmējs, Hemp Futures vadītājs Stīvens Vaiats (Stephen J Wyatt) ir izvēlējies dabisku audzēšanas veidu, audzējot kaņepes bez pesticīdiem un mehanizētās apstrādes, turklāt izvēloties platības, kuras agrāk tika izmantotas tikai kā ganības. Hemp Futures aicina arī citus Baltijas reģionā izmantot dabisku zemes apstrādes veidu, kur augsne vēl ir salīdzinoši organiska un nav sabojāta.

Hemp Futures vadītājs Stīvens Vaiats ir amerikānis ar lauksaimniecības izglītību. Viņš uzskata, ka kaņepju audzēšanas industrijai aktīvāk jāpopularizē sevi Baltijas valstīs un jāaicina valdības pilnveidot tirgus regulējumus. “Tie ļautu izmantot visu kaņepju potenciālu. Pateicoties klimatiskiem apstākļiem, Baltijai ir lielas priekšrocības kaņepju audzēšanai.”