Foto: Pixabay.com

Lai arī iesnas ir viena no visizplatītākajām un ierastākajām saslimšanām, tās spēj sagādāt mums ļoti nepatīkamus brīžus. Turklāt, ja tās ieilgst vai tām rodas komplikācijas, ar vizīti pie speciālista nevajadzētu vilcināties! Kā atpazīt deguna blakusdobumu iekaisumu un kā pareizi ārstēt iesnas, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Veselības centra 4 otorinolaringoloģe Dr. Inese Krūmiņa un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Kurš gan nav dzirdējis teicienu, ka iesnas pāriet nedēļas laikā? Galvenokārt iesnas izraisa vīruss, tāpēc teorija, ka iesnas pāriet vienas nedēļas laikā, ir pareiza, taču ir arī izņēmumi – uzsver otorinolaringoloģe Inese Krūmiņa.

Izņēmumi ātrai iesnu ārstēšanai parādās tad, kad tām pievienojas baktērija un iespējamas strutainas komplikācijas, piemēram, deguna dobuma iekaisumi. Ir arī veicinošie faktori, kuri iesnas pagarina, piemēram, deguna anatomijas izmaiņas – tā pati deguna starpsiena, kura var būt izlocīta un traucēt deguna elpošanai. Arī alerģija var veicināt iesnu parādīšanos vai ieilgšanu.

Iesnas rekomendē ārstēt, ja simptomi ir dzīves kvalitāti apgrūtinoši vai anamnēzē ir bijušas komplikācijas. Šādos gadījumos pielieto simptomus atvieglojušu terapiju – anemizējošus deguna pilienus un fitoterapiju, skaidro ārste.

Kā atpazīt deguna blakusdobumu iekaisumu?

Jāpiezīmē, ka deguna blakusdobumi akūtu iesnu laikā galvenokārt iesaistās ar tūsku, stāsta I. Krūmiņa. Tomēr ir gadījumi, kad dobumos veidojas strutas, ko cilvēks jūt kā sāpes sejas apvidū. Tās var provocēt, noliecot galvu uz priekšu.

Tāpat pie simptomiem ir spiediena sajūta pie augšzobiem un neliela temperatūra. Tie ir klasiskie simptomi, taču jāņem vērā, ka strutains iekaisums var veidoties arī tad, ja tik ļoti nav izteikta simptomātika. Tāpēc, ja iesnas ieilgst un rodas vēl kādi papildu simptomi, noteikti vajadzētu apmeklēt ārstu.

Ārstēšanu izvērtēs ārsts pēc apskates un, ja nepieciešams, nosūtīs uz papildu izmeklējumiem, piemēram, rentgenu. Terapija ir atkarīga no atradnes – atkarībā no situācijas var iztikt ar deguna skalojamiem līdzekļiem, deguna pilieniem, pseidoefedrīna tabletēm, bet šad tad var nākties lietot arī antibiotikas – gadījumā, ja iekaisumam ir pievienojusies baktērija, un to noteikti izvērtē ārsts. Joprojām tiek veiktas arī Haimora dobumu punkcijas, lai no tiem evakuētu strutas, skaidro I. Krūmiņa.

Deguna skalošana

Deguna skalošana ir laba un efektīva procedūra, saka ārste. Farmācijā ir daudz degunam paredzēto skalojamo līdzekļu, savukārt vispiemērotākie akūta sinusīta gadījumā ir hipertoniskie. Iepūšot skalojamos līdzekļus, rekomendē vilkt gaisu uz iekšu un izspļaut saturu, kurš ir aizdegunē. Bērniem ir pieejami tā saucamie “atsūcēji”, un maziem bērniem skalojamos līdzekļus izvēlas atbilstoši vecumam. Savukārt ārsta kabinetā ir pieejama deguna skalošanas procedūra pēc Proetza metodes, ko veic medicīnas personāls.

Farmaceite I. Priedniece stāsta, ka deguna higiēnai plaši izmanto jūras ūdeni. Tas šķidrina deguna sekrētu, atvieglo šņaukšanu un mitrina gļotādu. Izšķir izotonisku un hipertonisku jūras ūdeni. Hipertonisks jūras ūdens labāk atbrīvo aizliktu degunu.

Hroniskas iesnas – bieža problēma

Ārste I. Krūmiņa stāsta, ka izplatīta problēma ir arī hroniskas iesnas, kad cilvēki sūdzas par apgrūtinātu deguna elpošanu, kura traucē dzīves kvalitātei. Iemesli tam var būt deguna anatomijas izmaiņas, alerģijas, kā arī tā sauktie “pārpilinātie” deguni, kas rodas, ja cilvēks ilgi lieto anemizējošus deguna pilienus.

Kad jāsteidzas pie speciālista?

Sarkanā līnija ir iesnas un galvassāpes, problēmas ar redzi iesnu laikā, tūska sejas zonā, akūts dzirdes zudums, reibonis, deguna asiņošana. Savukārt bērniem – auss sāpes. Šie ir simptomi, ko nedrīkstam ignorēt un kuru gadījumā ir jākonsultējas ar ārstu. Speciālista konsultācija ir ļoti būtiska, lai izvērtētu simptomus un pieņemtu pareizu ārstēšanas taktiku, lai neveidotos strutainas komplikācijas vai samazināta dzirde, uzsver I. Krūmiņa.

Ko varam darīt?

Iesnu gadījumā noderēs ārstniecības augu līdzekļi gan ārīgai, gan iekšķīgai lietošanai, iesaka BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. Iekšķīgi lieto zāļu tējas vai ārstniecības augu ekstraktus pilienos, sīrupos, tabletēs vai kapsulās, kuru sastāvā izmanto gaļbiksītes ziedus, timiāna lakstus, priedes mizu, genciānas saknes, plūškoka ziedus, pļavas skābenes lakstus, kumelītes ziedus, ceļteku lapas, verbēnas lakstus. Ārstniecības augu ekstrakti palīdz gan atvieglot elpošanu, gan darbojas antibakteriāli, nomierinoši, tiem piemīt pretiekaisuma darbība un tie veicina atkrēpošanu.

Ārīgi lieto deguna pilienus, aerosolus, ziedes vai gelus ar dižegles, eikaliptu, piparmētru, tējaskoka, priežu ēteriskajām eļļām, lai atvieglotu elpošanu caur degunu. Šiem produktiem sastāvā izmanto arī smiltsērkšķu eļļu, dekspantenolu un hialuronskābi, kas mitrina un kopj deguna gļotādu. Arī propolisu kā dabīgu antiseptiķi un pretvīrusu līdzekli izmanto deguna pilienu un ziežu sastāvā.

Bērniem ērti izmantojami ir uz apģērba līmējamie plāksteri elpošanas atvieglošanai caur degunu, kam sastāvā ir piparmētras, eikalipta un lavandas ēteriskās eļļas. Pieejami arī tējaskoka, bergamotes, lavandas un eikalipta ēteriskās eļļas saturoši inhalācijas zīmuļi.

Vienlaikus farmaceite uzsver, ka deguna pilienus (dekongistantus), kas atvieglo elpošanu caur degunu, mazinot tūsku un sašaurinot asinsvadus, nevajadzētu lietot ilgāk par 3-7 dienām, jo tie domāti īslaicīgai terapijai.

Farmaceite profilaksei iesaka stiprināt imunitāti – te derēs fiziskās nodarbības, pastaigas svaigā gaisā, pilnvērtīgs un daudzveidīgs uzturs, kas bagāts ar vietējām ogām, augļiem un dārzeņiem, kā arī atvēlēt pietiekamu laiku miegam un atpūtai.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube