Foto: Pixabay.com

Latvijā aktīvi noris vēžošanas laiks, kas ir no vasaras vidus līdz tās beigām. Valsts vides dienests (VVD) atgādina – vēžošana ir atļauta tikai noteiktās Latvijas ūdenstilpēs, tāpat jāievēro, kādas sugas vēžus, kad un kādā veidā drīkst iegūt.

Jāņem vērā, ka naudas sods fiziskai personai par vēžošanas noteikumu pārkāpšanu ir līdz 350 eiro.

VVD vides inspektori un pilnvarotās personas – sabiedriskie vides inspektori, apsekojot ūdenstilpes un veicot zivju resursu ieguves kontroli, uzrauga arī vēžu ieguvi un tās atbilstību noteikumiem.

Šā gada jūnijā un jūlijā ir izņemts 101 nelikumīgs vēžu ieguves rīks – murds, no kuriem 90 bija bezsaimnieka, bet 11 vēžu murdus vides inspektori konfiscēja to īpašniekiem. Uzsāktas piecas administratīvā pārkāpuma lietvedības, no tām viena pret personu, kas izdarījusi pārkāpumu atkārtoti mēneša laikā. Pateicoties VVD pilnvarotās personas – sabiedriskā vides inspektora aktīvajai darbībai visvairāk nelikumīgu vēžu murdu ir izņemts Svētupē, Limbažu novadā.

VVD atgādina, ka aizliegts ķert vēžus alās, vai izdzenot tos no alām vai slēptuvēm. Aizliegts ķert platspīļu vēžus un šaurspīļu vēžus – no 1.oktobra līdz 30.jūnijam, kā arī to mātītes ar redzamiem ikriem – visu gadu.

Iegaumē!

1.Vēžošana ir atļauta tikai noteiktās vietās. (Skatīt šeit.)

• Šaurspīļu vēžu ieguve ir atļauta Āraišu ezerā (Cēsu novadā) un Mazajā Baltezerā (Rīgā).

• Gan šaurspīļu vēžus, gan dzeloņvaigu vēžus drīkst iegūt Lielupē (Rīgā, Jūrmalā, Mārupes novada Babītes pagastā, Bauskas novada Rundāles pagastā, Jelgavas novada Valgundes un Ozolnieku pagastā, Jelgavā)

• Vēl dzeloņvaigu vēžu ieguve ir atļauta Daugavā līdz Rīgas HES (Rīgā, Salaspils un Ķekavas novadā), Rīgā (Hapaka grāvī, Ķīšezerā, Vecdaugavā), Sausajā Daugavā (Ķekavas un Salaspils novadā), Ventā (Ventspils novadā, Ventspilī, Skrundas pagastā, Kuldīgas novadā, Saldus novadā).

• Signālvēžu ieguve ir atļauta Primmas ezerā (Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā).

2. Ar licencētu vēžošanu iespējams nodarboties sešās Latvijas vietās – Limbažu novadā Dziļezerā, Lādes ezerā un Limbažu Lielezerā, Jēkabpilī Radžu ūdenskrātuvē, Salacas upes posmā Limbažu novada administratīvajā teritorijā, Svētupes posmā no ceļa V143 tilta Kuiķulē līdz Limbažu novada robežai.

3. Vēžošanai ir jāiegādājas Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte (izņemot personām, kuras jaunākas par 16 gadiem un vecākas par 65 gadiem, kā arī personām ar invaliditāti) un to var izdarīt elektroniski https://www.makskeresanaskarte.lv/products vai https://www.manacope.lv/products.

Savukārt, vietās, kur tiek organizēta licencētā vēžošana, jāiegādājas gan Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte, gan licence. Informācija par vietām, kur tiek organizēta licencētā vēžošana, pieejama Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē šeit.

4. Vēžus ir atļauts ķert ar rokām vai ar ne vairāk kā pieciem krītiņiem, kuru konstrukcija atbilst normatīvajos aktos noteiktajai [3] Citu vēžu ieguves rīku vai paņēmienu izmantošana ir aizliegta. Katram vēžošanas krītiņam ir jāpievieno plastikāta plāksnīte (3 x 7 cm), uz kuras ar ūdensizturīgu marķieri norāda: krītiņa īpašnieka vārdu un uzvārdu, kā arī Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes numuru (izņemot personām, kurām karte nav jāiegādājas).

5. Viena persona lomā var paturēt:

*platspīļu vēžus – tikai saskaņā ar licencētās vēžošanas nolikumu, bet ne vairāk kā 50;

*šaurspīļu vēžus – ne vairāk kā 50;

*dzeloņvaigu vēžus un signālvēžus – bez skaita ierobežojuma, ja to ieguves daudzums nav noteikts licencētās vēžošanas nolikumā.

• Vēžus, kuru garums (no pieres dzelkšņa līdz astes vidējās plāksnītes galam) ir vismaz:

*10 centimetri – platspīļu vēzim un šaurspīļu vēzim;

*8 centimetri – dzeloņvaigu vēzim un signālvēzim.

Pirms došanās vēžot, vērts iepazīties ar vēžu sugu atšķirīgajām pazīmēm šeit.

Vēžošana Latvijā tiek organizēta, ievērojot Ministru kabineta (MK) noteikumus Nr. 800 (22.12.2015.) “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi” un MK noteikumus Nr. 799 (22.12.2015.) “Licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtība”.