Foto: Unplash.com

Aplūkojot pārtikas produktu cenas visās trijās Baltijas valstīs, dārgākā pārtika šī gada otrajā ceturksnī bija Tallinas veikalos, Tallinai seko Rīga, bet lētākā pārtika bijusi nopērkama Viļņā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

No novēroto 36 produktu cenām Baltijas valstīs, Igaunijā jūnijā bija septiņi lētākie un 13 dārgākie produkti Baltijas valstīs, Latvijā desmit lētākie un 13 dārgākie, bet Lietuvā 17 lētākie un septiņi dārgākie.

Lētākie jaunie kartupeļi Baltijā bija Tallinas veikalu ķēdē par 15 eiro/kg, bet dārgākie Rīgas veikalu ķēdē par 0,79 eiro/kg, sīpoli Igaunijā 0,29 eiro/kg, Latvijā 0,50 eiro/kg. Savukārt vietējie tomāti lētākie bija Viļņā par 1,79 eiro/kg, bet Tallinā 5,99 eiro/kg. Lētākās L izmēra olas 10 gab. bija Viļņas veikalu ķēdē 1,09 eiro, bet dārgākās Rīgā 2,25 eiro.

Vislielākās cenu svārstības starp veikalu ķēdēm ir Latvijā, kur, piemēram, cukurs maksā no 0,55 eiro/kg līdz 1,15 eiro/kg, Igaunijā no 0,55 eiro/kg līdz 0,69, bet Lietuvā visās veikalu ķēdēs tas maksāja 0,55 eiro/kg.

Līdzīgi bija arī ar citiem produktiem Viļņā- griķi visās veikalu ķēdēs maksāja 1,24 eiro/kg, sviests ar t.s. 82% maksāja 5,11 eiro/kg, broileri 1.69 eiro/kg.

“Cerams, ka Lietuvas vienādās cenas ir efektīvas mazumtirdzniecības rezultāts, nevis kādu citu darbību rezultāts. Arī “Lidl” veikalu tīkla ienākšana Latvijā veicinātu konkurenci tirgotāju starpā, būtu vēl viens tirdzniecības kanāls Latvijas ražotājiem un iespēja produktu dažādībai pircējiem.

Lai gan visu trīs Baltijas valstu pārtikas nozares ir līdzīgas un daudzu gadu garumā pārtikas cenas mazumtirdzniecības tīklos bija līdzīgas, pēdējo pāris gadu laikā, lai arī nedaudz, tomēr nākas secināt, ka neesam spējuši noturēt savas pozīcijas. Katrai valstij ir citas priekšrocības katrā nozarē. Lietuvā vēsturiski ir spēcīgāka piena pārstrādes nozare, Latvijā graudaugu un miltu produkcijas ražošana, Igaunijā gaļas nozare. Bet pēdējos gados lietuvieši savas pozīcijas ir nostiprinājuši Latvijas tirgū putnkopības nozarē, bet igauņi piena nozarē, kļūstot par īpašniekiem Latvijas uzņēmumos. Pārdošanas cenas produktiem veikalos visās valstīs nekad nebūs vienādas, – to lielākoties nosaka konkrētās valsts tirgus situācija, konkurences apstākļi, nodokļu politika, resursu cenas, preces ražotājs, piegādātājs, loģistikas ķēdes, īstenotās kampaņas un citi apstākļi,” saka Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asoc.prof., Dr.oec. Ingūna Gulbe.

Specialiste arī norāda, ka vairāki ekonomiskie rādītāji norāda, ka Baltijas valstu līdere jau kādu laiku ir Igaunija. Lai gan latviešiem ļoti patīk anekdotes par igauņu lēnumu, diemžēl tā nav taisnība. Neskatoties uz dārgāko pārtiku, igauņi vismazāk no ģimenes ienākumiem no Baltijas valstīm tērē pārtikai -19%, bet mēs 24%.

Sliktie laikapstākļi un Covid-19 ir atstājuši ietekmi arī uz šī gada ražu. Būtiski ir pieaugušas resursu cenas, loģistikas izmaksas. Tas nozīmē, ka sekos arī pārtikas cenu kāpums. Jautājums tikai, vai Latvijas ekonomika augs pietiekami, lai lielai iedzīvotāju daļai par pārtiku nebūtu jātērē vēl lielāka daļa no ģimenes ienākumiem,” pārdomās dalās I. Gulbe.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube