Foto: Pexels

Kabatas nauda lielāka par pieciem eiro dienā ir drīzāk retums nekā norma: Latvijas un Igaunijas vecāki saviem bērniem visbiežāk kabatas naudā piešķir līdz 2 eiro dienā, savukārt Lietuvas – vairāk nekā 2 eiro dienā, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja.

Visbiežāk kabatas naudu bērni tērē pārtikai, bet par pirkumiem uzkrātos punktus labprāt ziedo labdarībai, liecina Citadele maksājumu karšu informācija.

Latvijā teju puse jeb 49% vecāku saviem bērniem izmaksā nelielu kabatas naudu – 9% bērnu saņem mazāk par vienu eiro dienā, savukārt 40% bērnu kabatas nauda ir viens līdz divi eiro dienā, liecina aptauja. Vēl 27% vecāku norāda, ka bērnu kabatas nauda ir 2 līdz 5 eiro dienā.

Kabatas naudā vairāk par 5 eiro dienā Latvijas vecāki savām atvasēm izsniedz ievērojami retāk nekā kaimiņvalstīs – Latvijā šādu summu saņem 7% bērnu, un no tiem 3% kabatas nauda ir virs 7 eiro dienā, savukārt Igaunijā un Lietuvā pa 12%, no kuriem 7% kabatas nauda ir lielāka par 7 eiro.

28% no aptaujātajiem vecākiem Latvijā atzina, ka kabatas naudu neizsniedz, savukārt Lietuvā un Igaunijā tā norādīja attiecīgi 23% un 27% vecāku.

Daļa vecāku norādīja, ka ir grūti atbildēt par bērniem izsniegtās kabatas naudas apmēriem.

“Kad ir īstais vecums piešķirt savu naudu un cik daudz dot? Tie ir vecāku visbiežāk uzdotie jautājumi. Skolas gaitu uzsākšana ir īstais mirklis arī bērnam piešķirt papildu atbildību par savu naudu. Vēlams sākt ar nelielām summām, izsniedzot kabatas naudu pamazām, jo sākumskolas bērni vēl neuztver atšķirību starp diviem un pieciem eiro, kā arī domā tikai pāris dienas uz priekšu,” teic Citadeles privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.

Vienlaikus vecākiem vēlams būt ar stingru nostāju un nepapildināt kontu tiklīdz kabatas nauda iztērēta vai bērns palūdz. Ja ir vienošanās par konkrētu summas izsniegšanu, piemēram, reizi nedēļā – pie tā stingri jāpieturas  un jāļauj bērnam izjust un izprast savas rīcības sekas, lai iemācītos plānot un neiztērēt visu uzreiz.

Vecāki Igaunijā visbiežāk izvēlas kabatas naudu pārskaitīt uz kontu – tā norāda 41% aptaujāto, savukārt Latvijā 47% kabatas naudu izsniedz skaidrā naudā, bet 32% pārskaita uz kontu. Arī Lietuvā kabatas naudu vecāki biežāk jeb 56% gadījumu izsniedz skaidrā naudā un 21% pārskaita uz bankas kontu.

Savu bankas karti bērni uztver ar lielu atbildību, to redzam, jo daļā mūsu filiāļu maksājumu karti bērni saņem nevis pa pastu, bet uzreiz klātienē, kad kopā ar vecākiem ir atnākuši to noformēt, stāsta Mūrnieks.

Vidēji mēnesī bērni pirkumos ar karti tērē ap 50 eiro.

“Visbiežāk viņi iepērkas pārtikas veikalos, Ali Express, kā arī pie ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem – McDonald’s un Wolt. Turklāt bērni un jaunieši lauž stereotipus, ka par labdarību nedomā – viņi labprāt ziedo savus par pirkumiem uzkrātos X REWARDS punktus, piemēram, labdaribaslapa.lv un dzīvnieku patversmei Ulubele,” saka Mūrnieks.

Reprezentatīvu Baltijas iedzīvotāju aptauju pētījumu aģentūra Norstat veica jūlija beigās, aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju katrā Baltijas valstī.