Foto: Pexels

Šajā vasarā atvaļinājumā jau devušies vai vēl plāno doties tikai aptuveni puse iedzīvotāju (47%), liecina veiktās aptaujas* dati.

Biežākie iemesli, kāpēc cilvēki nedodas atvaļinājumā, ir epidemioloģiskie ierobežojumi, kas ietekmē atvaļinājuma plānu īstenošanu (30%), palikšana bez darba, un līdz ar to došanās atvaļinājumā nav aktuāla (16%), kā arī darba maiņa – kā dēļ atvaļinājums vasaras periodā vēl nav iespējams (6%).

Lai arī ne visiem ir iespēja atpūsties, eksperti uzsver, ka atvaļinājums ir kritiski nepieciešams gan fiziskajai, gan garīgajai labsajūtai un veselībai.

No tiem respondentiem, kuri šajā vasarā jau devušies vai vēl tikai gatavojas doties atvaļinājumā, vairums – 37% – plānojuši izmantot vienu līdz divas nedēļas garas brīvdienas, 16% – divas līdz trīs nedēļas, savukārt 15% plānojuši atpūsties ilgāk par mēnesi. Taču 4% respondentu atvaļinājumā plānojuši būt vien no vienas līdz trīs dienām.

Visbiežāk respondenti atvaļinājumu plānojuši pavadīt tepat Latvijā (77%), norādot, ka atvaļinājuma laikā vienkārši atpūtīsies un izmantos iespēju atslēgties no ikdienas lietām, piemēram, pavadīs laiku pludmalē, dosies pārgājienos vai ekskursijās (50%), kārtos līdz šim nenokārtotās sadzīviskās lietas, piemēram, pabeigs iesākto mājas remontu vai piemājas dārza iekārtošanu (16%), kā arī baudīs atpūtu laukos, palīdzot vecākiem un vecvecākiem (11%).

Kas notiek, ja ilgstoši neļaujam prātam un ķermenim atpūsties?

Ilgstoši atrodoties pārslodzē, ikdienas rutīnā un problēmu risināšanas fāzē prāts, līdzīgi kā datora procesors, var pārkarst – sašaurinās uztveres spēja apstrādāt jaunu informāciju, pavājinās atmiņas spējas, var parādīties aizmāršīgums, rasties problēmas koncentrēties, var kļūt aizvien grūtāk paveikt vairākus darbus vienlaicīgi, grūtāk efektīvi līdzdarboties problēmu risināšanā.

“Mūsu emocijas kļūst nokaitētas, un varam pārvērsties par līdz maksimumam piepūstu balonu, kas pat gaužām nekaitīgā situācijā var pārsprāgt, veicinot konfliktsituācijas gan ģimenē, gan darbā. Var pazust motivācija un vēlme strādāt, līdzdarboties un tiekties pēc sasniegumiem ne tikai darbā, bet arī ģimenē – mazinās vēlme pilnveidot attiecības, strādāt pie sevis izzināšanas. Fiziski aizvien biežāk sākam izjust bezspēku un nogurumu, var parādīties psihosomatikas simptomi, tostarp dažāda veida sāpes bez medicīniska iemesla,” norāda klīniskā un veselības psiholoģe Anastasija Pušņakova.

Apzināti ieplānot arī laiku atpūtai, ne tikai nepabeigtajiem darbiem

“Dodoties atvaļinājumā, svarīgi atcerēties, ka nepieciešams veltīt laiku ne tikai saimnieciskiem darbiem un nenokārtotu lietu atrisināšanai, bet arī atpūtai. Protams, kādam piemājas dārza labiekārtošana vai mājas būvniecība rada prieku un liekas kā atpūta, taču šāda veida aktivitātes tikai veicina esošo spēka rezervju izsīkumu. Rezultātā, atgriežoties no atvaļinājuma, būsim tikpat noguruši, cik noguruši bijām pirms došanās atvaļinājumā. Tāpēc svarīgi saprast, vai atvaļinājumā esam apzināti ieplānojuši laiku tam, ko saucam par atpūtu,” skaidro psiholoģe A. Pušņakova.

Četri psiholoģes ieteikumi atpūtas plānošanai un baudīšanai

Zīmēt iekšējo karti

Atvaļinājums un brīvdienas ir īstais laiks, lai atjaunotu iekšējās rezerves. Tāpēc, pirms plānot atpūtu, nepieciešams atbildēt uz jautājumiem: “Ko es vēlos darīt savās brīvdienās?”, “Kas man izraisa pozitīvas emocijas?”, “Kas patīk manam ķermenim?” un “Kas sniedz mieru manam prātam?”. Kad rastas atbildes uz šiem jautājumiem, var ķerties klāt plānošanai, obligāti iekļaujot tās lietas un aktivitātes, kas izskanēja kā atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

Nepārmest sev

Bieži vien plānus izbaudīt atpūtu pārtrauc maldīgas izjūtas, ka esam noslinkojuši, neesam izdarījuši neko lietderīgu. Līdz ar to vēlmi gūt pozitīvas un patīkamas emocijas nomaina satraukums, vilšanās un pat kauns. Tāpēc, baudot atpūtu, nevajag sev pārmest, ka šī diena nav bijusi lietderīga, bet ļauties tām lietām, kas liek jums justies labi. Tas, ko jūs darāt, ļaujot sev laiski atpūsties, ir pats svarīgākais, lai turpinātu efektīvi darboties un rūpēties par sevi.

Piedzīvot visas atpūtas fāzes

Lai atpūta būtu pilnvērtīga, ir svarīgi piedzīvot visas atpūtas fāzes, turklāt tieši šādā secībā – atslābināšanās, atjaunošanās un izklaide.

Visbiežāk atslābināšanās sākas nevis ar filmu vai seriālu skatīšanos visas nakts garumā, bet gan ar pilnvērtīgu miegu, lai atjaunotu gan ķermeni, gan prātu. Tad vajadzētu pievērsties tādām aktivitātēm, kas sniedz atjaunošanās izjūtu. Kādam tā būs silta vanna, skaistumkopšanas procedūras, viegla lasāmviela vai gluži pretēji – vingrošana un sportošana. Tikai tad, kad esat sajutis spēka pieplūdumu ķermenī un vēlmi gūt jaunus, pozitīvus iespaidus, ir laiks izklaidei – satikties ar draugiem, doties pārgājienā ar ģimeni u.c.

“Dodoties atvaļinājumā, svarīgi izvairīties no galējībām. Jo tieši aiziešana galējībās mūs noved pie tā, ar ko sākām – ar nemācēšanu atpūsties. Dažreiz, kad cilvēki ir pavisam izsmelti, savas brīvdienas tiešām varētu pavadīt, noguļot pie televizora. Savukārt dažreiz tieši pretēji – mēdzam pārspīlēt ar aktivitātēm, jo šķiet, ka katrai minūtei ir vērtība, un visas brīvdienas aizvadām izklaides pasākumos,” uzsver psiholoģe.

Atrast līdzsvaru

Neatkarīgi no tā, kāda dzīvesveida, pasīva vai aktīva, piekritējs jūs arī nebūtu, ir ļoti svarīgi brīvdienās atrast laiku gan kādai mierīgākai nodarbei, piemēram, skatoties filmu vai sauļojoties pludmalē, gan aktīvākai nodarbei, piemēram, sportiskai aktivitātei vai kādam izbraucienam pie dabas.

Būtiski ir atcerēties, ka brīvdienas nozīmē atjaunot savus iekšējos resursus, nevis iztērēt tos līdz galam citā darbietilpīgā nodarbē, piemēram, uzsākot vai pabeidzot mājvietas remontu.

Tāpat nozīmīgi apdomāt, ar kuriem cilvēkiem kopā jūs vēlaties atpūsties – kolektīvā, ar otro pusīti vai bērniem. Turklāt neaizmirstot arī zināmu laiku ieplānot būšanai vienatnē pašam ar sevi.

“Ir jāatrod līdzsvars arī starp jaunām aktivitātēm un iepriekš zināmiem atpūtas veidiem. Ja esat sapratis, kas tieši jums asociējas ar atpūtu, ir vērts to periodiski atkārtot. Tad jūsu prātam nav jāiespringst, lai domātu par līdzi ņemamo lietu sarakstu vai par to, kā nu būs, jo jūs jau visu zināsiet un uzreiz varēsiet nodoties brīvdienu baudīšanai,” uzsver psiholoģe.

*Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju Norstat 2021.gada jūnijā, aptaujājot 1010 respondentus

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube