Foto: Flickr.com/Valsts kanceleja

Sabiedrībā strauji pieaugot saslimstībai ar  Covid-19, Ministru kabineta otrdienas, 21.septembra, sēdē tika izskatīti un konceptuāli atbalstīti priekšlikumi drošākai pakalpojumu sniegšanai.

Pēdējās nedēļās ir vērojams straujš jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaita pieaugums – aptuveni par 30% katru nedēļu. Tāpat pieaug arī hospitalizēto Covid-19 pacientu skaits, kas ir licis slimnīcām pārplānot iekšējos resursus, lai varētu nodrošināt ārstniecību lielākam pacientu skaitam.

Prognozējot arī turpmāku pacientu skaita pieaugumu slimnīcās, jau tuvākajā laikā var nākties ierobežot plānveida slimnieku ārstniecību. Tādā gadījumā nāksies pakāpeniski samazināt ārstniecības pieejamību pacientiem ar hroniskajām slimībām un ārstniecību dienas stacionārā.

Prognozējami, ka jau septembra beigās stacionāros ievietoto Covid-19 slimnieku skaits var sasniegt 800, kas nozīmētu ārkārtas situāciju medicīnā un būtisku plānveida palīdzības ierobežošanu. Savukārt, nemazinoties saslimstības pieaugumam, oktobra beigās var iestāties slimnīcu pārslodze.

Lai to novērstu un vienlaikus saglabātu ekonomisko aktivitāti, Veselības ministrija piedāvā visos gadījumos, kad tas ir iespējams, ekonomiskās un sociālās aktivitātes – pakalpojumu sniegšanu, pasākumu organizēšanu un citas aktivitātes iekštelpās īstenot “daļēji drošajā” vidē (klātesot personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, pārslimojušas Covid-19 vai viņām ir negatīvs Covid-19 tests) vai “drošajā” vidē (klātesot vienīgi personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 vai to pārslimojušas). Bez sertifikātu pārbaudīšanas “nedrošajā” vidē saglabātos tikai pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšana.

Jau šobrīd aktivitātes “daļēji drošajā” vai “drošajā” vidē tiek īstenotas vispārējās, interešu un profesionālās izglītības jomās, sporta un amatierkolektīvu darba organizācijā, sabiedriskās ēdināšanas, kultūras un izklaides, kā arī skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniegšanā.

Lemjot par labu līdzīgas prakses ieviešanā arī citu pakalpojumu jomā, būtu nepieciešams ieviest “daļēji drošu” vidi kultūrvietu darbības organizācijai iekštelpās, tirdzniecībai telpās, kā arī darbavietās klātienē, dodot tiesības darba devējam noteikt tiesības noteikt epidemioloģiskās drošības prasības. Tāpat būtu mazināma pulcēšanās privātos pasākumos, kā arī jāstiprina kontrole drošības pasākumu ievērošanai sabiedriskajā transportā.

Plānots, ka tirdzniecības centri un tirdzniecības vietas ar platību virs 1500 m² strādās “daļēji drošajā” vidē. Pirmās nepieciešamības preču veikali un aptiekas varētu turpināt darbu “nedrošajā” vidē, bez sertifikātu pārbaudīšanas. Vienlaikus paredzēts izstrādāt vienotas epidemioloģiskās drošības pamata prasības darba vietām un pakalpojumu sniedzējiem, iekļaujot nosacījumus par distancēšanos, pulcēšanos, plūsmu organizēšanu, sejas masku lietošana, higiēnas prasībām, ventilācijas un gaisa kvalitātes prasībām, darba laiku, kā arī drošības pasākumu ievērošanas kontroli.

Ja šie pasākumi būs nepietiekami saslimstības ar Covid-19 izplatības mazināšanai, ministrija piedāvās visus pakalpojumus iekštelpās, izņemot pirmās nepieciešamības un darbu klātienē, organizēt tikai “drošajā” vidē. Izplatībai pieaugot skolās, būtu apsverama interešu un profesionālās ievirzes izglītības pārtraukšana vai norise ārtelpās vai individuāli. Savukārt atgriezties pie drošības pasākumu mazināšanas vai atcelšanas varētu, kad būtu sasniegta tāda vakcinācijas aptvere, lai samazinātos pacientu skaits slimnīcās, prognozējami, sasniedzot 90% aptveri riska grupās (seniori, personas ar hroniskās slimībām) un 70-75% kopējo vakcinācijas aptveri.