Ekrānšāviņš no Youtube/Rīta kafija kolāža
Pēdējā laikā bieži izskan mākslinieka Kristiana Brektes vārds. Nu jau ne vien par murāli “Veltījums Skulmei”, bet arī par neseno performanci galerijā “Alma”. Strīdi turpinās. Tapis zināms, ka advokāte Viktorija Jarkina lūgusi Valsts policiju izvērtēt, viņasprāt, iespējamu bērnu pornogrāfijas atainojumu Brektes darbos. Apstiprināts arī tas, ka pret mākslinieku uzsākts kriminālprocess.
Tajā pašā laikā Latvijas Mākslas akadēmija pauž uzskatu, ka šobrīd Latvijas kultūrtelpā novērojami spilgti cenzūras procesi, ierobežojot mākslinieciskās brīvības izteiksmes formātus, kamdēļ Latvijas Mākslas akadēmija kategoriski neatbalsta nomelnošanas kampaņu, kas vērsta pret tās asociēto profesoru Kristianu Brekti.
Vienlaikus Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš, Prorektore Antra Priede, prorektors Andris Vītoliņš pauž, ka mūsdienu sabiedrībā, kad dažādu grupu pretnostatīšana tiek izmantota politiski motivētu procesu virzīšanai, ir būtiski pievērst uzmanību, kā šim nolūkam tiek pakļauti mākslas izteiksmes līdzekļi.
Mākslinieka Kristiana Brektes performance 27.septembra vakarā galerijā “Alma” atkal piesaistījusi īpašu uzmanību. Galerijas saimnieki pat publiski par šo performanci atvainojušies sociālajos tīklos. “Galerija ALMA publiski atvainojas par Kristiana Brektes un grupas “+K+M+B” vakardienas uzstāšanos projekta “Tīrkultūra — Negaidīto avotu galerija” ietvaros.”
Apvienības “+K+M+B” 27.septembra priekšnesuma aculieciniekus satraucis gan fakts, ka tās dalībnieki bija tērpušies maskās, kas atgādina rasistiskās organizācijas – Kukluksklana – reiz valkātās, gan arī ebreju svečtura – menoras, gan dzīvnieku galvaskausu izmantošana.
View this post on Instagram
Publiskajā atvainošanās vēstulē galerija “Alma” raksta: “Uzskatām, ka pret jebkuras simbolikas lietojumu ir jāizturas atbildīgi, vismaz sniedzot koncepcijas paskaidrojumu. Pat savulaik slavenais provokators Jonatans Mēze, izmantojot svastiku savos darbos, paskaidroja šo savu intenci izvērsti un pamatoti. Aicinām māksliniekus sekot šim un daudziem citiem labiem piemēriem.”
Brekte gan atbildi parādā nepaliek zem šī ieraksta, sakot: “Gribējām tikai pateikt, ka šo masku vēsture stiepjas daudz senākā pagātnē, un tas ir tas, kas mūs interesē – ielūkoties kultūrvēsturē daudz tālāk, nekā mūsu īslaicīgā atmiņa ļauj (un ideoloģiskā arī). Kapirotes jeb 27.septembrī performancē izmantotās maskas tika lietotas jau viduslaikos (saistāmas ar Spāņu inkvizīciju – tās vajadzēja vilkt tiem, kas arestēti, tādējādi tiekot publiski pazemoti), kuru nozīmes un pielietojums arī cauri laikiem mainījās. Kā jau viss.”
Viņš arī raksta: “Gribam atgādināt, ka 27.septembra un arī citās peformancēs izmantojam ļoti daudz simbolikas, kas saistāma ar folkloru, dažādām reliģiskām konfesijām, mistiku un okultismu. Varbūt kādu dienu iejauksim arī kādu politisku simbolu, kas tāpat apaudzis ar kārtīgu kultūras slāni. Iemesls, kāpēc to darām, ir pavisam vienkāršs – šie simboli ir līdzās pastāvējuši un viens otru papildinājuši, tāpēc arī to nozīmes cauri laikiem mainās.”
Kā zināms, Brektes vārds pēdējā laikā izskan visai bieži. Plašu sabiedrības rezonansi piesaistīja murālis “Veltījums Skulmei”. Tika uzsākta arī iedzīvotāju parakstu vākšanas iniciatīva līdzdalības portālā ManaBalss, lai nekavējoties mākslas darbs tiktu likvidēts.
Latvijas Mākslas akadēmija arī iesaistās diskusijā, paužot viedokli, ka demokrātiskā sabiedrībā nevar tikt pieļauta mākslas un kultūras cenzūra, un ir jāiestājas pret diskrimināciju seksuālās orientācijas, politisko, rases, tautības, dzimuma, vecuma, filozofisko vai reliģisko uzskatu, sociālās izcelsmes, mantiskā, ģimenes vai veselības stāvokļa dēļ.
“Māksla un kultūra vienmēr ir kalpojusi kā izdevīgs instruments politisko spēku rokās, kamdēļ ir būtiski apzināties, ka tās cenzēšana un ierobežošana noved pie autoritāru un totalitāru politisko režīmu iestāšanos pat visdemokrātiskākajā sabiedrībā,” pauž Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvji.
Arī tiesībsargs Juris Jansons komentējis skandālu par mākslas darbu uz Rīgas 40. vidusskolas ēkas sienas Akas ielā 10, norādot, ka viņš nesaskata draudus bērnu garīgajai attīstībai. Konkrētajā mākslas darbā, tiesībsarga ieskatā, nav propagandēts neviens no aspektiem, kas uzskaitīti Bērnu tiesību aizsardzības likumā[1].
Tiesībsargs uzskata, ka bērniem jābūt pilnīgi sagatavotiem patstāvīgai dzīvei sabiedrībā un jābūt audzinātiem, jo īpaši, miera, cieņas, iecietības, brīvības, vienlīdzības un solidaritātes garā. Primāri tas ir bērnu vecāku uzdevums. Māksla ir sabiedrības ikdienas dzīvē klātesoša, taču spēja kādā mākslas darbā saskatīt un novērtēt mākslu ne katram piemīt.
Tiesībsarga ieskatā, tas, ka kādai personu grupai kāds mākslas darbs nepatīk, ir pieņemami. Ir arī personu grupas, kurām tas patīk vai kuras ir gluži vienaldzīgas pret to. Taču vienas vai otras personu grupas ieskatiem par mākslas darbu nevajadzētu veicināt tā cenzūru, kas atbilstoši Satversmē noteiktajam ir aizliegta.
Lasiet arī: Tiesībsargs: Nesaskatu pietiekamus iemeslus, lai šo murāli uz skolas sienas aizkrāsotu
