Eiropā dabasgāzes un elektroenerģijas cenas šoruden jau bija augstas, kad situāciju vēl vairāk saasināja neierasti laikapstākļi Ziemeļjūrā. Tie likuši palielināt ražošanu iekšzemes termoelektrosacijās, attiecīgi pastiprinot spiedienu uz pārējo energoresursu pieprasījumu, vēsta The Wall Street Journal.

Ierasti vējainajā Ziemeļjūrā un tās piekrastē ir izvietoti lieli vēja ģeneratoru parki, kas ražo atjaunojamo elektroenerģiju Lielbritānijai un Skandināvijas rietumu daļas valstīm. Jūrā pierimis vējš.

Tas samazinājies tādā apmērā, ka

termoelektrostacijas, kuras darbina ar dabasgāzi un akmeņoglēm, iesaistītas, lai tirgū kompensētu vēja ģeneratoru nesaražoto elektrību.

Septembrī Latvijā pirmo reizi kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas mēneša vidējā cena veidojās no trīsciparu skaitļa, sasniedzot 123,50 eiro par megavatstundu (Eur/MWh), kas ir par 41,4% vairāk nekā augustā, bet attiecībā pret 2020.gada septembri cena bija vairāk nekā trīs reizes augstāka, liecina atvijas pārvades sistēmas operatora AS Augstsprieguma tīkls sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Savukārt Lietuvas galvaspilsētā, kur apkurei lielākoties izmanto gāzi, šoziem gaidāms apkures cenu lēciens par 60%. Tas saistīts ar energoresursa rekordaugsto sadārdzinājumu pasaulē, vēstīja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT un žurnālisti Aiste Vaļauskaite (Aistė Valiauskaitė) un Augustīns Šemels (Augustinas Šemelis).

Tikmēr Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) paudis, ka energoresursu cenas līdzīgi ceļas ražotājiem visās pasaulē, attiecīgi nav tā, ka uzņēmēji vienās valstīs nonāktu daudz labākā situācijā nekā uzņēmēji citās valstīs, taču cenu pieaugums ir izaicinājums mazāk turīgās mājsaimniecībās.