Foto: Unplash/Rīta kafija kolāža

Finanšu krāpnieku organizētās noziedzības shēmās jauna tendence – pēdējā gada laikā īpaši pieaudzis gadījumu skaits, kad 20 līdz 25 gadus veci jaunieši gan apzināti, gan nezināšanas dēļ kļūst par netīrās naudas kurjeriem jeb tā saucamajiem “naudas mūļiem”, lai legalizētu noziedzīgi iegūtos naudas līdzekļus, liecina Citadele novērojumi.

Citadele novērojumi liecina, ka visbiežāk naudas krāpnieku shēmās tiek ievilināti 20 – 25 gadus vecus jaunieši, un lielākoties viņi, pakļaujoties vilinājumam viegli nopelnīt, apzinās, ko dara un kādas sekas šādām darbībām var būt. Tomēr arvien biežāk, arī pašiem neapzinoties, jaunieši tiek ievilināti lamatās un kļūst par organizētās noziedzības krāpniecības shēmu upuriem.

Tomēr šī nezināšana nebūt neatbrīvo no sekām un atbildības par izdarīto.

Par netīrās naudas kurjeriem jeb “naudas mūļiem” sauc tādas personas, ar kuru starpniecību noziedzīgās grupas pārvieto un legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Noziedznieku savervētais “naudas mūlis” palīdz legalizēt nelikumīgi iegūto naudu, piemēram, pārskaitot to starp dažādiem maksājumu kontiem, tādējādi nopelnot komisijas maksu.

“Atsaucoties uz darba sludinājumiem, paziņu vai pat nezināmu cilvēku neticami labiem piedāvājumiem nopelnīt, jaunieši labprātīgi atdod noziedznieku pārvaldībā savus bankas kontus vai arī piekrīt saņemt izkrāpto naudu. Tad to uzreiz izņem bankomātā, pārskaita tālāk un atdod šiem viltvāržiem. Jauniešus ir viegli apvārdot, jo lielai daļai no viņiem vēl nav stabilu ienākumu, bet ir liels vilinājums nopelnīt, neko nedarot. Lai arī visbiežāk tieši jaunieši iesaistās šāda veida finanšu noziegumos, krāpnieki piesaista arī citas sabiedrības grupas, piemēram, personas, kuras ir sociāli nenodrošinātas un nonākušās naudas grūtībās, bez pastāvīgas dzīvesvietas, jauniebraucējus valstī, bezdarbniekus, un tamlīdzīgi,” pastāsta Citadeles Informācijas tehnoloģiju drošības daļas vadītājs Kaspars Briška.

Turpinot viņš saka: “Redzam arī, ka “naudas mūļiem” tiek ne vien ietekmēta turpmākā sadarbība ar banku, bet, pilnībā nododot savu konta pārvaldību, ilgtermiņā tiek sabojāta kredītvēsture, jo uz jaunieša vārda krāpnieki nereti paņem ātros kredītus, kas pēc tam jauniešiem ir jāatmaksā.”

Valsts policija kopš 2016. gada aktīvi strādā, lai sauktu pie atbildības “naudas mūļus”. Pēdējā laikā policijai ir bijušas ļoti veiksmīgas “naudas mūļu” aizturēšanas operācijas.

Ikvienam, kurš savās rokās ir kaut īsu brīdi turējis noziedzīgi iegūtus līdzekļus, ir jāapzinās, ka viņš ir iesaistīts smagā noziegumā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā,” norāda VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece Inese Ratfeldere.

Kādas ir visbiežāk pielietotās savervēšanas metodes un kā pasargāt sevi, lai nekļūtu par noziedzīgās shēmas  dalībnieku?

Citadele un Valsts policijas eksperti apkopojuši novērojumus un ieteikumus.

Rūpīgi lasot tekstu un domājot līdzi, visai ātri var pamanīt vismaz dažas no biežāk sastopamajām pazīmēm, kas liecina par krāpniecības mēģinājumu:

• mēstules vai saziņa sociālajos tīklos, solot viegli nopelnīt;
• sludinājumi, kuros norādīts, ka ārvalstu uzņēmumi meklē “vietējos/valsts aģentus”, lai strādātu to labā;
• darba sludinājumi, kuros tiek piedāvāta liela naudas summa par maznozīmīgām darbībām vai bez tām, neuzskaitot nedz izglītības, nedz pieredzes prasības;
• darba pienākumi nav aprakstīti, izņemot bankas konta izmantošanu naudas apritei;
• visa mijiedarbība un darījumi attiecībā uz šo darbu tiek veikti tiešsaistē;
• e-pasta adrese, kas saistīta ar piedāvājumu, izmanto publiski pieejamos servisus, piemēram, Gmail, Hotmail, Yahoo!;
• neveikli formulēti teikumi ar gramatikas un pareizrakstības kļūdām. Saņemot šādas ziņas, jāievēro īpaši liela piesardzība, jo viens nepareizs solis jau var novest lielās nepatikšanās.

Atbildība ir konta īpašniekam

Citadele uzsver – konta atvēršana vai uzņēmuma izveidošana uz sava vārda pēc trešās personas lūguma un to turpmākas pārvaldīšanas nodošana trešajai personai arī ir noziegums, par ko ir paredzēta kriminālatbildība.

“Nekad neveiciet pārskaitījumus, karšu maksājumus vai naudas izņemšanu bankomātā trešo personu uzdevumā. Arī ja tie ir paziņas vai draugi, jo atbildība par notikušajiem noziedzīgajiem nodarījumiem būs jāuzņemas konta īpašniekam. Jebkuram darījumam jāvērtē būtība un ekonomiskā pamatotība – kāpēc rads vai draugs pats nevar pārskaitīt naudu, kāpēc lūdz to darīt trešajai personai vairākos darījumos un par katru darījumu gatavs maksāt komisiju, kāda ir naudas izcelsme,” aicina vērtēt Briška.

Ja kādam radušās aizdomas, ka esi iesaistīts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, nekavējoties jāpārtrauc naudas pārskaitījumus, un aicinām sazināties ar savu banku un ziņot Valsts policijai.

Līdz pat 12 gadus ilgs cietumsods

Gan apzināta, gan neapzināta iesaistīšanās šādos darījumos ir nelikumīga  un par izdarīto jāuzņemas kriminālatbildība. Valsts policija skaidro, šādus noziegumus parasti organizē noziedzīgas grupas, parasti “naudas mūli” var saukt pie atbildības pēc Krimināllikuma 195. panta otrās daļas (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējās vienošanās) vai pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa). Par Krimināllikuma 195. panta trešajā daļā minēto noziegumu ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.